Vēlēšanās ievest Lietuvā terorismā apsūdzētas personas savulaik pastāvējusi - tā savā liecībā par iespējamajiem ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) slepenajiem cietumiem Lietuvā piektdien Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejai apgalvojis bijušais Lietuvas prezidents, pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Rolands Pakss, kas pirms piecarpus gadiem tika atcelts no valsts vadītāja amata impīčmenta ceļā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš arī paudis pārliecību, ka pastāv saistība starp viņa "principiālo nē" šajā jautājumā un vēlāko "apvērsumu pret prezidentu".

"Man grūti pateikt, vai šāds cietums pastāvēja, bet saistībā ar savu toreizējo darbu prezidenta amatā zinu, ka vēlēšanās ievest Lietuvā terorismā apsūdzētas personas bija," viņš pēc liecības sniegšanas sacījis žurnālistiem.

Kā apgalvojis Pakss, pie viņa konfidenciāli vērsies toreizējais Valsts drošības departamenta (VDD) ģenerāldirektors Mečis Laurinkus, pamatojot to ar vajadzību "atbalstīt mūsu partnerus". Šī saruna, ciktāl viņš atceras, notikusi 2003.gada pavasarī vai vasarā. "Pie manis vērsās kā pie valsts vadītāja, lai es dotu piekrišanu vai noraidījumu, ka Lietuvā tiktu ievestas personas, kuras Lietuvā nonāktu ne tādā veidā, kā vienkārši mirstīgie. Detalizētāk nevaru pateikt," teicis bijušais prezidents.

"Mana principiālā atbilde bija "nē". Uzskatu - ja prezidents saka, ka nē, tad tam tā jānotiek. Ja presē nebūtu parādījušies šie beidzamie notikumi ar iespējamajiem cietumiem, (..) domāju, ka es šo stāstu nebūtu pat atcerējies," viņš piebildis.

Bijušo VDD vadītāju Laurinku, kas šobrīd ir Lietuvas vēstnieks Gruzijā, Seima komiteja uzklausīja pagājušajā nedēļā, taču žurnālistiem viņš komentārus nesniedza.

Kā ziņots, augustā ASV televīzijas kanāls "ABC News" izplatīja informāciju, ka Lietuvā atradies viens no astoņiem CIP slepenajiem cietumiem, kas pēc 2001.gada 11.septembra tika ierīkoti visā pasaulē aizturētajiem augsta ranga "Al Qaeda" gūstekņiem. Tas darbojies līdz 2005.gada nogalei, bet slēgts, kad presē parādījās informācija par šādiem cietumiem Polijā un Rumānijā. Pēc kāda laika "ABC News" sniedza konkrētāku informāciju attiecībā uz minētajām apsūdzībām, proti, datus par lidmašīnām, ar kurām uz Lietuvu varēja tikt vesti gūstekņi, bet pagājušajā mēnesī paziņoja, ka CIP gūstekņu nopratināšanas vieta bijusi ierīkota jātnieku sporta kompleksā pašā Viļņas pievārtē.

Prezidente Daļa Grībauskaite atzinusi, ka Lietuva nevar norobežoties no šā jautājuma vai risināt to tikai formāli - tai vai nu jāatspēko apsūdzības, vai arī jāatvainojas starptautiskajai sabiedrībai. Viņa arī norādījusi, ka jebkāda Gvantanamo bāzē līdz šim ieslodzīto varbūtējo teroristu uzņemšana Lietuvā ir izslēgta, kamēr netiks pārbaudītas runas par slepenajiem CIP cietumiem valsts teritorijā.

Seima komiteja nedēļas sākumā uzklausīja arī bijušos Lietuvas prezidentus Aļģirdu Brazausku un Valdu Adamku, bet tagadējā prezidente atbildes tai sniegusi rakstveidā. Liecības komitejai sniedzis arī VDD vadītājs Povils Malakausks, bijušie Seima spīkeri Artūrs Paulausks un Česlovs Juršēns, bijušais ārlietu ministrs Petrs Vaitekūns, bijušais Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Jons Kronkaitis, operatīvo dienestu departamenta darbinieki un robežapsardzes dienesta vadītāji, bijušais Viļņas lidostas direktors un citas amatpersonas, kam varētu būtu bijusi pieejama kāda informācija šajā jautājumā.

Savi atzinumi komitejai līdz 22.decembrim jāiesniedz parlamentā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form