Kā informējis Palestīnas atbrīvošanas organizācijas sekretārs Jasirs Abeds Rabū, palestīniešu vadība negrasās mainīt iepriekš izziņotos nodomus un apmierināties vien ar daļēju pārstāvniecību ANO. Viņš apstiprinājis, ka Palestīnu atbalstīs vismaz 150 valstis.
"Mūsu plāni nav mainījušies - mēs vērsīsimies Drošības padomē, lai iegūtu ANO pilntiesīga locekļa statusu," paziņojis Rabū.
Piektdien paredzēta Abasa uzstāšanās ANO Ģenerālās Asamblejas sēdē Ņujorkā. Viņa pārstāvētās kustības "Fath" loceklis Nabils Šāts iepriekš paziņojis, ka palestīnieši ir ar mieru dot Drošības padomei laiku pārdomām pirms vērsties ar lūgumu Ģenerālajā Asamblejā par novērotāja statusa iegūšanu. Kā skaidroja Šāts, "prezidents Abass nevēlas, lai mūs uztver nenopietni, ja mēs vienlaikus vērsīsimies gan Asamblejā, gan Drošības Padomē."
Iepriekš ASV prezidents Baraks Obama sarunās ar Abasu atkārtoti apliecinājis, ka Savienotās Valstis uzliks veto palestīniešu iesniegumam par pilntiesīgas ANO dalībvalsts statusu. Amerika norāda, ka pirms tam Palestīnas autonomijai jāpabeidz izlīguma process ar Izraēlu.
Trešdien, uzrunājot Ģenerālo Asambleju, Obama norādījis, ka nav iespējams "saīsinātais" miera process ar Palestīnas neatkarības atzīšanu. Miers ir panākams vienīgi sarunās.
Tajā pašā laikā palestīnieši norāda, ka Amerika neizdara pienācīgu spiedienu uz Izraēlu, lai tā izbeidz jaunu kolonistu apmetņu būvēšanu palestīniešu teritorijās un atzīst, ka starp valstīm jāatjauno 1967. gada robežas. Tās paredz neatkarīgu Palestīnas valsti Jordānas upes Rietumkrastā un Gazas joslā ar galvaspilsētu Austrumjeruzalemē.
Francijas prezidents Nikolā Sarkozī aicinājis uz kompromisu, piedāvājot, lai Asambleja atzīst Palestīnas valsti, taču vēl nepiešķir tai pilntiesīgas ANO dalībvalsts statusu. Tā vietā tiktu noteikts, ka pēc mēneša jāsāk miera sarunas ar Izraēlu, sešu mēnešu laikā būtu jāvienojas par robežām un tiktu dots gads, lai panāktu "galīgo vienošanos".
Kā ziņots, 1967. gadā tā dēvētā "sešu dienu kara" iznākumā Izraēla ieguva kontroli pār Ēģiptei piederošo Sinajas pussalu, Golānas augstienēm Sīrijā, kā arī palestīniešu teritorijām Gazas joslā un Jordānas upes Rietumkrastā, un Austrumjeruzalemi.
Vēlāk Izraēla atdeva Ēģiptei Sinajas pussalu, taču patur kontroli pār pārējām teritorijām.