Paliks tikai karstāk: 2019. gads ir otrs siltākais novērojumu vēsturē
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Globāli pērn uz zemes bijis otrs karstākais gads reģistrētajā vēsturē, taču daudzviet uz planētas pērn uzstādīti karstuma rekordi, atsaucoties uz NASA un Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas (NOAA) ikgadējo ziņojumu par temperatūras izmaiņām, raksta "Vice".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pērn pirmoreiz vēsturē kopš tiek reģistrēta temperatūra, Aļaskā vidējā temperatūra bija virs nulles, bet Austrālijā tā sasniedza 1,5 grādus pēc Celsija virs ierastās. Līdzās Aļaskai un Austrālijai siltuma rekordi pagājušajā gadā reģistrēti arī Polijā un daudzviet citur Austrumeiropā, kā arī Madagaskarā, Jaunzēlandē, daļā Āfrikas dienvidu un Dienvidamerikas austrumos.

Turklāt jau labu laiku tiek celta trauksme par Grenlandes ledājiem, kas tieši pēdējā gada laikā kusuši līdz šim nepieredzētā ātrumā. Tāpat redzamas pirmās šo norišu sekas – pieaudzis vidējais viesuļvētru un taifūnu spēks, kā arī mežu un krūmāju ugunsgrēki ik gadu kļūst biežāki un aptver aizvien lielākas teritorijas.

Pēdējā piecgade kopumā bijusi visu laiku karstākais tik ilgais reģistrētais karstuma periods. Tam galvenais iemesls ir cilvēku radītās siltumnīcefektu izraisošās gāzes, pārliecināti NASA un NOAA zinātnieki.

Zinātnieki gadiem brīdinājuši, ka globāli 1,5 grāds virs normas drīkst būt maksimālais, lai klimata pārmaiņas vēl varētu tikt uzskatītas par atgriezeniskām. Planēta kopš pirmsindustriālā laikmeta jau šobrīd sasilusi par vairāk nekā grādu, un zinātnieki brīdina, ka, iespējams, jau tagad ir nokavēta iespēja to mainīt.

Lai gan 2019. gads ir tikai otrs siltākais vēsturē, atpaliekot no 2016. gadā uzstādītā globālā vidējās temperatūras rekorda, zinātnieki "Vice" atzīmējuši, ka tas nebūt nenozīmē, ka 2016. gads bijis pagrieziena punkts, pēc kura paliek vēsāks. Piemēram, pasaules jūras un okeāni pērn absorbējuši tik daudz siltuma, kā nekad reģistrētajā vēsturē.

"Mums nav nekāda prieka no tā, ka ik gadu ziņojam vienu un to pašu [par jauniem siltuma rekordiem], taču mēs to turpināsim darīt līdz tiks uzsākta siltumnīcefektu gāzu emisiju kontrole," medijam skaidrojis NASA Godarda kosmosa izpētes institūta direktors Gevins Šmids.

Jau 2015 gadā panāktā Parīzes klimata vienošanās, no kuras pagaidām izstājušās ir vienīgi ASV, valstīm par nesaistošu apņemšanos uzliek censties veidot nozaru politikas tā, lai vidējā temperatūra nepaceltos vairāk kā par diviem grādiem pēc Celsija skalas. Zinātnieki gan brīdina, ka pat šī apņemšanās, ja tā tiktu pildīta, nav pietiekama.

Vidējai temperatūrai uz planētas pieaugot par pusotru grādu, ap 350 cilvēku trūks ūdens un bojā ies vairums koraļļu rifu, bet pieaugot par diviem grādiem – ūdens nebūs pieejams ap 410 miljoniem cilvēku, bet koraļļu rifi izmirs pilnībā, atzīmē ASV zinātnieki.

"Nedomāju, ka mēs paliksim zem 1,5 grādu pieauguma, jo domāju, ka atrodamies punktā, kad tas vairs nav iespējams. Ne fizisku šķēršļu, bet gan socioloģisku iemeslu dēļ," skaidro Šmids. Vienlaikus cīņu pret klimata pārmaiņām viņš neuzskata par pilnībā zaudētu – jēga esot arī tad, ja vidējās temperatūras pieaugumu izdodas nobremzēt kaut vai par grāda desmitdaļu.


Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Zinātnieki Grenlande NASA
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form