"Manuprāt, mums ir atlikušas dažas nedēļas, lai noskaidrotu, vai varam atgriezties pie savstarpējās atbilstības [līgumā noteiktajām saistībām]," intervijā ASV sabiedriskajai radiostacijai NPR sacīja Blinkens. "Mums ļoti, ļoti trūkst laika," viņš sacīja, jo "Irāna arvien vairāk tuvojas punktam, kad tā ļoti īsā laikā varētu saražot pietiekami daudz skaldāmo materiālu kodolieročiem."
Irānas kodolvienošanos panāca 2015. gadā. Līguma dalībvalstis toreiz bija ASV, Irāna, Francija, Lielbritānija, Krievija, Vācija, Ķīna un Eiropas Savienība.
Līgums (saīsinājumā dēvēts par JCPOA) paredzēja, ka apmaiņā pret ekonomisko sankciju atcelšanu Irāna būtiski ierobežos savu kodolprogrammu. Tika limitēts līmenis, līdz kuram Irāna drīkst bagātināt urānu, ierobežots tika arī šī materiāla apjoms, kuru Irānai atļauts uzkrāt. JCPOA paredzēja arī starptautisku pārbaužu veikšanu, lai pārliecinātos, ka Teherāna ievēro līgumā noteiktās saistības.
2018. gada pavasarī tā brīža ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par Vašingtonas izstāšanos no JCPOA, kā arī sankciju atjaunošanu pret Teherānu. Pārējās līgumu parakstījušās puses vienošanos nepameta, taču Trampa lēmums savilka milzīgus bažu mākoņus ap kodolvienošanās dzīvotspēju. Irāna, reaģējot uz šo ASV soli, pamazām sāka atkāpties no JCPOA noteiktajām saistībām.
Pašreizējā ASV prezidenta Džo Baidena administrācija paudusi gatavību atgriezties pie JCPOA, taču Vašingtona paudusi, ka sagaida arī Irānas atgriešanos pie līgumā noteikto saistību ievērošanas. Par kodolvienošanās atjaunošanu aizvadītas arī vairākas sarunas Austrijas galvaspilsētā Vīnē, taču pagaidām būtisks progress nav panākts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
