Šulcam būs jāvada parlaments līdznākamajām prezidenta vēlēšanām 2014. gadā.
No 670 deputātiem, kas piedalījāsbalsošanā, par Šulcu balsoja 387.
Kandidāts Nirdžs Deva saņēma 142deputātu atbalstu, savukārt par Diana Volisu balsoja 141 deputāts,informēja EP pārstāve Iveta Ķelpe.
Martins Šulcs dzimis 1955. gada 20.decembrī Hehlartas pilsētā Vācijā.
Savu politisko karjeru viņš uzsācis19 gadu vecumā, pievienojoties vācu Sociāldemokrātiskajaipartijai. 31 gada vecumā Šulcs kļuva par Virselenes mēru un šajāamatā pavadīja 11 gadus.
Pēc ievēlēšanas EP1994. gadā Šulcs darbojies vairākās komisijās. Kopš 2000. gadavadījis vācu Sociālistu grupas delegāciju parlamentā un bija tāspriekšsēdētāja vietnieks. 2004. gadā viņš kļuva par grupasvadītāju. Viņš arī darbojies kā vācu Sociāldemokrātiskāspartijas Eiropas lietu pārstāvis. Viņa uzskati ir ietekmējušipartijas Eiropeisko politiku.
Līdz šim EP vadīja bijušaisPolijas premjers Jeržijs Buzeks.
Uzrunā Eiropas Parlamentam tūlīt pēc balsojuma Šulcs norādīja: "ir jāapzinās, ka Eiropas iedzīvotājus tikpat kā neinteresē iestāžu diskusijas — viņi daudz vairāk uztraucas par savu nākotni, darba vietām, pensijām (...). Un šī ir zāle, kur tiek pārstāvētas iedzīvotāju intereses."
"Es nebūšu ērts priekšsēdētājs," brīdināja Šulcs, bet gan "priekšsēdētājs, kurš darīs visu, lai tiktu atgūta cilvēku zaudētā uzticēšanās Eiropas apvienošanas procesam un atkal mostos ticība Eiropai", informēja Ķelpe.
Šulcs vērsa uzmanību uz to, ka "pirmo reizi kopš Eiropas Savienības izveides tās iziršana kļuvusi par reālu iespējamību". Viņš uzsvēra, ka "mūsu intereses vairs nav iespējams nošķirt no kaimiņu interesēm, un ir jāizprot, ka Eiropas Savienība nudien nav tāda spēle, kur vienam noteikti jāzaudē, lai kāds cits varētu uzvarēt. Ir tieši pretēji — vai nu mēs visi zaudējam, vai arī visi kopā uzvaram. Pamatnoteikums tam ir Kopienas metodes ievērošana. Tas nav vienkārši tehnisks jēdziens, tā ir pati Eiropas Savienības būtība!"
"Pēdējos divus gadus valstu un valdību vadītāju sanāksmēs dalībvalstu iedzīvotāju pārstāvji tiek degradēti par izpalīgiem jau pieņemtu lēmumu īstenošanai. Viņiem atļauts tikai piekrist Briselē aiz slēgtām durvīm pieņemto valdību lēmumu īstenošanai. Taču Eiropas Parlaments nestāvēs malā un uz to bezpalīdzīgi nenoskatīsies!", uzsvēra Šulcs, piebilstot, ka pirmais pārbaudījums, kas stāv priekšā, ir starpvaldību nolīgums par jaunu fiskālo savienību.