Sabiedrība par prezidentes lēmumu iecelt amatā bijušo čekistu uzzinājusi nejauši, kad notika prezidentes administrācijas un valdošās partijas "Gruzīnu sapnis" pārstāvju tikšanās.
Ležavs bijis šīs partijas aktīvists, tostarp pērnā gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā.
Ležavs VDK strādājis no 1983. gada (Jurija Andropova varas gadi) līdz pat PSRS sabrukumam.
Skeptiķi jau izteikusi kritiku par prezidentes aizsardzības un drošības jautājumu padomnieka izvēli, uzsverot, ka 28 neatkarības gados valstij ir pietiekams skaits augstākā līmeņa speciālistu, kas savas zināšanas apguvuši Rietumos, nevis "VDK augstskolā".
Opozīcijas partija "Vienotā nacionālā kustība" paudusi dziļu neizpratni par prezidentes izvēli, liekot noprast, ka Ležavs šajā amatā rada draudus nacionālajai drošībai, jo "nav tādu bijušo čekistu".
Jāatzīmē, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš pats PSRS laikā bija VDK darbinieks, 2004. gadā paziņoja, ka nav tādas lietas kā "bijušie" čekisti.
Gruzija šovasar jau piedzīvoja satricinājumus saistībā ar opozīcijas un iedzīvotāju bažām par Krievijas ietekmes palielināšanos valstī. 20. jūnijā sašutuši protestētāji mēģināja ielauzties parlamenta ēkā. Viņus bija saniknojusi Krievijas Valsts domes deputāta uzstāšanās krievu valodā, darot to no Gruzijas parlamenta spīkera sēdvietas.
Tam sekoja Gruzijas un Krievijas attiecību pasliktināšanās un Krievijas aizliegums aviosatiksmei ar Gruziju.
2008. gada augustā Krievijas spēki iebruka Gruzijā un joprojām ir okupējuši daļu tās teritorijas.
