Par Irānas jauno prezidentu ievēlēts reformistu atbalstītais kandidāts Hasans Ruhani, kas sešu kandidātu sacensībā guvis pārliecinošu uzvaru jau vēlēšanu pirmajā kārtā - par viņu balsojuši 50,7% vēlētāju.
Savā pirmajā uzrunā pēc rezultātu paziņošanas Ruhani vērsās pie pasaules lielvalstīm ar aicinājumu izturēties pret Irānu ar cieņu un respektēt tās tiesības.
"Saprāts, mērenība un progress ir uzvarējis ekstrēmismu," paziņoja uzvarētājs, kam būs jāstājas radikālā prezidenta Mahmuda Ahmadinedžada vietā. "Šis dižais notikums pavēris jaunas iespējas, un tām valstīm, kas daudzina demokrātiju un atklātu dialogu, runājot ar Irānas tautu, būtu jāizturas pret to ar cieņu un jāatzīst [Irānas] Islāma republikas tiesības. Tad arī tās dzirdēs pienācīgu atbildi."
Desmitiem tūkstošu Ruhani atbalstītāju sestdien līksmoja par viņa uzvaru Teherānas ielās, nesot viņa portretus un skaļi skandējot reformistu lozungus.
64 gadus vecais garīdznieks Ruhani iepriekš ieņēmis vairākus amatus Irānas parlamentā un savulaik veiksmīgi vadījis Teherānas delegāciju sarunās par Irānas kodolprogrammu, iestājoties par konstruktīvāku dialogu ar pasaules lielvarām.
Kā paziņojis Irānas iekšlietu ministrs Mostafa Mohammads Nadžars, par Ruhani nobalsojuši 18,5 miljoni vēlētāju. Otrajā vietā aiz viņa palicis konservatīvais Teherānas mērs Muhameds Bakers Kalibafs, kuru atbalstījuši 6,1% irāņu.
Kopumā piektdien notikušajās vēlēšanās piedalījušies 36,7 miljoni cilvēku jeb 72,7% Irānas balsstiesīgo iedzīvotāju. Jau ziņots, ka vēlētāju aktivitāte piektdien bija ļoti augsta, un balsošanu nācās pagarināt līdz plkst.23, lai ļautu nobalsot pēc iespējas lielākam skaitam irāņu.
Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei savā interneta vietnē apsveicis Ruhani ar uzvaru. "Aicinu ikvienu atbalstīt jaunievēlēto prezidentu un viņa kolēģus valdībā, jo viņš ir visas nācijas prezidents," norādījis Hamenei.
Rietumvalstis Ruhani uzvaru sveikušas ar zināmu piesardzību.
Kā norādīts ASV Baltā nama paziņojumā, Vašingtona ir gatava tiešiem kontaktiem ar Teherānu, lai meklētu "diplomātisku risinājumu, kurā tiktu pilnībā ņemtas vērā starptautiskās sabiedrības bažas" par Irānas pretrunīgi vērtēto kodolprogrammu.
ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns apsveicis vēlēšanu uzvarētāju un aicinājis Irānu "spēlēt konstruktīvu lomu" starptautiskajās attiecībās.
Eiropas Savienības (ES) augstākā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone paziņojusi, ka ir gatava sadarboties ar Rouhani, lai atrastu kodoljautājumam "drīzu diplomātisko risinājumu".
Atbalsts Ruhani pieauga pēc tam, kad vienīgais reformistu kandidāts Muhameds Reza Arefs otrdien paziņoja, ka uzklausot bijušā prezidenta Muhameda Hatami padomu, savu kandidatūru atsauc. Pēc Arefa izstāšanās no sacensības Ruhani atbalstu izteica gan Hatami, gan otrs bijušais prezidents – Akbars Hašemi Rafsandžani, kuram pašam kandidēt liedza tā dēvētā Aizbildņu padome, kuras sastāvā ir 12 islāma teologi un juristi.
Ruhani solījis uzlabot attiecības ar starptautisko sabiedrību un panākt pret Irānu vērsto ekonomisko sankciju mīkstināšanu. Sankcijas, kas tika ieviestas, reaģējot uz Teherānas nepiekāpību kodolsarunās, ievērojami ietekmējušas valsts ekonomiku. Inflācija pārsniegusi 30% un Irānas riāls ir zaudējis gandrīz 70% savas vērtības. Turpina augt arī bezdarbs.
Tāpēc irāņus šajās vēlēšanās pamatā interesēja ekonomiskie jautājumi, un viņi cer, ka prezidenta krēslā nonākot Ruhani, valsts tautsaimniecība varētu atgūties. Kad Ruhani vadīja Irānas delegāciju, kodolsarunās 2003.gadā tika panākta vienošanās par Teherānas pretrunīgi vērtētās urāna bagātināšanas programmas apturēšanu, taču tā atkal tika atsākta, kad divus gadus vēlāk par Irānas prezidentu kļuva Ahmadinedžads.
Vēlēšanās kandidēja arī bijušais ārlietu ministrs Ali Akbars Velajati, pašreizējais Irānas kodolsarunu delegācijas vadītājs Saīds Džalili, bijušais Revolūcijas gvardes komandieris Mohsens Rezai un bijušais telekomunikāciju ministrs Muhameds Gharazi.
