Par jauno Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju ievēlē maltieti Metsolu  (3)

Nupat 43 jubileju nosvinējusī politiķe sevi pozicionē kā "jaunās asinis" un kompromisu meklētāju. "Mana pieeja ir no jauna atklāt Kola un Miterāna aicinājumu un, skatoties nākotnē, atstāt pagātnes ierakumus. Politiku nevar vienkāršot līdz uzvarētājiem un zaudētājiem. Tā nozīmē sabiedrību un dzīves uzlabošanu, kalpošanu un šeit Eiropas Parlamentam patiešām jābūt līderim. Mūsu institūcija pasaulē ir unikāla. Mums tā jāstiprina – mēs nevaram baidīties no reformām. Nākamais mandāts pieredzēs iespēju logu parlamentu padarīt vēl modernāku un efektīvāku. Mums ir jāizmanto iespēja parādīt, ka esam spējīgi pildīt savu lomu pārstāvot mūsu [valstu] pilsoņus, rūpīgi pārbaudot, izmeklējot un ieviešot likumus, izmantot tiesības, kas mums ir apsolītas. Mūsu parlaments ir labākais Eiropas piemērs. Mēs Strasbūrā esam kā demokrātijas, samierināšanās, miera, Eiropas spēka simbols, lai veidotu cerīgu nākotni," viņa pauda no EP tribīnes pirms ievēlēšanas.

Metsola ir profesionāla juriste, iepriekš strādājusi Maltas pārstāvniecībā EP, kā arī bijusi Eiropas Savienības augstās pārstāves ārlietās Ketrīnas Eštones juridiskā padomniece. EP viņa pirmoreiz ievēlēta 2013. gadā no Maltas politiskā spēka "Partit Nazzjonalista" jeb "Nacionālistu partijas", kura īsteno liberāli konservatīvu, proeiropeisku politiku. EP viņa darbojas tā lielākā politiskā spēka "Eiropas Tautas partijas" rindās.

Kopš 2020. gada nogales viņa ieņēma EP pirmās viceprezidentes krēslu un kopš līdzšinējā priekšsēdētāja nāves pagājušajā nedēļā bija arī prezidenta vietas izpildītāja.

Medijs "Politico" iepriekš atzīmēja, ka lielākā pretestība viņas kandidatūrai uz EP līderes amatu bijusi no sociālistu bloka, kuri bijuši bažīgi par Metsolas konservatīvo nostāju abortu jautājumos, tomēr Metsola uzskatīta arī par vienīgo nopietno kandidātu.

Jaunievēlētā prezidente tūlītēji uzsāk amata pienākumu pildīšanu. Viņas pirmais uzdevums būs vadīt pārējo Parlamenta prezidija locekļu ievēlēšanu.

Lai kļūtu par EP priekšsēdētāju, Metsolai bija jāsaņem absolūtais nodoto balsu vairākums (50 % + 1 balss). Viņa ievēlēta ar 458 balsīm. Kandidātus uz priekšsēdētāja amatu varēja izvirzīt politiskā grupa vai EP deputātu grupa, kas sasniedz tā saukto zemo obligāto minimumu - vismaz 36 parlamentāriešus no kopumā 705 EP deputātiem.

Par Eiropas Parlamenta prezidenta jeb priekšsēdētāja vietu sākotnēji sacentās četri kandidāti, bet pirms balsojuma savu kandidatūru atsauca Polijas konservatīvais Kosma Zlotovskis. Līdz ar to uz EP prezidenta amatu līdz ar Metsolu kandidēja arī zaļo pārstāve no Zviedrijas Alise Kunke un kreiso pārstāve no Spānijas Sira Rego.

EP priekšsēdētāja amats ir viens no svarīgākajiem un ietekmīgākajiem Eiropas Savienībā.

Jau ziņots, ka līdzšinējais EP priekšsēdētājs - sociāldemokrāts Dāvids Marija Sasoli no Itālijas – aizgāja mūžībā pagājušajā nedēļā, 11. janvārī, pēc cīņas ar slimību vien dienas pirms sava pirmā prezidentūras termiņa beigām. Itālijas politiskā spēka "Partito Democratico" pārstāvis bija 65 gadus vecs.