Par kara noziegumiem notiesātais Libērijas eksprezidents pieprasa valsts pensiju
Foto: AFP/Scanpix

Kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci saistībā ar bruņotajiem konfliktiem Sjerraleonē un Libērijā 90.gados par vainīgu atzītais bijušais Libērijas prezidents Čārlzs Teilors, kas pārsūdzējis Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Sjerraleones kara noziegumu tribunāla piespriesto 50 gadu cietumsodu, vēlas, lai nabadzības novārdzinātā Libērija viņam maksā pensiju.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

64 gadus vecais Teilors vēstulē Libērijas parlamenta augšpalātai lūdzis izmaksāt viņam pensiju vismaz 25 tūkstošu ASV dolāru (13 095 latu) gadā, uzstājot, ka pensija viņam pienākas saskaņā ar valsts konstitūciju.

Trīs lappuses garajā vēstulē viens no savulaik ietekmīgākajiem cilvēkiem Rietumāfrikā nosodījis Libērijas valdības "milzīgo netaisnību" kavējoties ar pensijas izmaksu vai atsakoties to izmaksāt.

Diskusijas par vēstules saturu Libērijas parlamenta augšpalāta plāno turpināt nākamnedēļ.

ANO tribunāls 64 gadus veco Teiloru par vainīgu kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci atzina pērn 26.aprīlī, bet 30.maijā viņam piesprieda 50 gadu cietumsodu, ko viņš vēlāk pārsūdzēja. Ieslodzījumu viņš izcietīs Lielbritānijas cietumā.

Lietas izskatīšana no Sjerraleones galvaspilsētas Frītaunas drošības apsvērumu dēļ 2006.gadā tika pārcelta uz Nīderlandes pilsētu Leidshendamu pie Hāgas.

Teilors, kas tika aizturēts 2006.gada martā Nigērijā, kur viņš atradās trimdā,  atzīts par vainīgu 11 apsūdzībās, tostarp par dimantu pārdošanu un ieroču pirkšanu Sjerraleones Revolucionārās apvienotās frontes dumpiniekiem, kuri bija bēdīgi slaveni ar roku un kāju nociršanu civiliedzīvotājiem.

Bijušais Libērijas  prezidents noliedz savu vainu visās 11 apsūdzībās.

Teilors saņēma tā sauktos asiņainos dimantus no dumpiniekiem Sjerraleonē un pēc tam izmantoja, lai Dienvidāfrikas apmeklējuma laikā 1997.gadā iegādātos ieročus pilsoņkaram Sjerraleonē. Daļu no tiem viņš 1997.gadā Nelsona Mandelas Bērnu fonda labdarības vakariņu laikā Dienvidāfrikā uzdāvināja britu supermodelei Naomi Kempbelai.

Par Libērijas prezidentu Teilors tika ievēlēts 1997. gadā pēc pilsoņu kara, kuru viņš izraisīja 1989. gadā un kurā gāja bojā vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku, bet vairāk nekā miljons bija spiesti doties bēgļu gaitās. Tomēr vēlāk atkal izcēlās pilsoņu karš, kurš beidzās 2003. gadā, kad Teilors atkāpās no prezidenta amata un devās trimdā uz Nigēriju. Pilsoņkarš   Libērijā  bija saistīts ar pilsoņkaru Sjerraleonē, kas izcēlās 1991. gadā.

Sjerraleones pilsoņu karš desmit gadu laikā līdz pat 2001.gadam prasīja 120 tūkstošus dzīvību.

ANO un Sjerraleones valdības kopīgi izveidotais kara noziegumu tribunāls notiesājis jau astoņus Sjerraleones pilsoņus par kara noziegumiem un viņiem piespriesti 15 līdz 52 gadus ilgi cietumsodi.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ANO ASV Lielbritānija Naomi Kempbela Nīderlande
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form