Nīderlandes guldenis kā maksājumu līdzeklis beidza darboties jau 28.janvāra pusnaktī, Īrijas mārciņa - 9.februāra pusnaktī, bet Francijas franks - 17.februāra pusnaktī.
Trešdienas aptaujas rezultāti liecina, ka puse vāciešu vēlas marku atpakaļ, tomēr tirgotāji izteikuši vēlmi, lai duālais valūtu aprites posms tomēr ieietu vēsturē.
"Pašlaik mēs praktiski nepieņemam markas. Pēc naudas apmaiņas pirmajās divās nedēļās vairāk nekā 70 cilvēku samaksas veikšanai izmantoja eiro. Pagājušā mēneša beigās šis skaitlis sasniedza 95 procentus," nesen izteicās Eiropas lielākās supermārketa grupas "Karstadt-Quelle AG" pārstāvis.
Savukārt valsts lielākā mazumtirgotāja "Metro" pārstāvis sacīja, ka potenciāli pēdējā brīdī pirms galīgā termiņa iestāšanās varētu būt marku pieplūdums, taču kopumā valūtu nomaiņa notikusi gludāk par paredzēto.
Par eiro pilnīgo pārsvaru pār aizejošajām valūtām liecina kāda Briseles taksometra šofera neticīgais vaicājums, saņemot 200 Beļģijas franku banknoti: "Jūs vēl nēsājat apkārt Beļģijas naudaszīmes? Es tās neesmu redzējis jau vairākas nedēļas."
Paredzams, ka Beļģijā, kur liels īpatsvars mazumtirdzniecības darījumu tiek veikti ar plastikāta kartēm, atteikšanās no franka būs tikpat gluda kā Francijā, kas no sava franka atteicās pirms nepilnām nedēļām. Interesanti, ka aptaujās Francijas franka pastāvēšanas pēdējā nedēļas nogalē tikai divas piektdaļas respondentu atzinās, ka grūti šķirties no 641 gada senās valūtas.
Centieni uzcelt monumentu frankam Francijas ziemeļos pagāja nepamanīti un tā atzīmēšanas vienīgais pasākums bija Finansu ministrijas ceremonija 600 viesiem, to vidū premjerministram Lionelam Žospēnam.
Kaut gan Itālijas iedzīvotāji joprojām labprāt cenas pārrēķina liru simtos un tūkstošos, liras pēdējo bastionu - kafejnīcu un bāru cenrāžos cenas norādītas eiro un eiro kalkulators joprojām ir būtiska nepieciešamība iedzīvotājiem.