Par Navaļniju ES Ārlietu padomē notika politiskas diskusijas, norāda ĀM
Foto: LETA

Vairāku ārvalstu mediju ziņu virsraksti pēc 25. janvārī notikušās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās izcēla to, ka nav izdevies panākt vienošanos par sankcijām pret Krieviju pēc Krievijas opozīcijas līdera un Kremļa kritiķa Alekseja Navaļnija aresta. "Saskaņā ar ES augstā pārstāvja noteikto 25. janvāra ES Ārlietu padomes darbakārtību, šajā sanāksmē nebija paredzēts juridisks lēmums par sankcijām pret konkrētām amatpersonām, bet gan politiska diskusija par notikumiem saistībā ar Krievijas Alekseja Navaļnija arestu," portālam "Delfi" norāda Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sankciju pret Krieviju jautājumu izcēla arī "Deutsche Welle" viedokļrakstu autors Ivans Preobraženskis savā komentārā, norādot: "Pašsaprotami, ka tika gaidīts, ka ES dalībvalstu ārlietu ministri vismaz apspriedīs jaunās sankcijas savā janvāra sapulcē. Tomēr galarezultātā saskaņā ar oficiālo versiju, ko žurnālistiem paziņojis Žuzeps Borels, neviens nav izteicis oficiālus priekšlikumus palielināt spiedienu uz Kremli." Komentāru var lasīt šeit.

ĀM skaidro, ka juridiskā lēmuma priekšlikumu atbilstoši ES sankciju pieņemšanas praksei parasti izvirza augstais pārstāvis. "Tādēļ, lai mudinātu ES augsto pārstāvi uzsākt šāda juridiskā lēmuma sagatavošanu, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sanāksmē aicināja pieņemt politisku lēmumu, ka ES jābūt gatavai pieņemt sankcijas pret Krievijas amatpersonām, ja A.Navaļnijs tiks paturēts apcietinājumā," informē ministrija.

18. janvārī Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm Eiropas Savienības Ārlietu padomē rosināja skatīt jautājumu par Navaļnija arestu un iespējamo ES reakciju uz to.

Ministra nostāja tika atspoguļota žurnālistiem izsūtītajā Ārlietu ministrijas izplatītajā paziņojumā medijiem pēc sanāksmes, kas vēstīja: "E.Rinkēvičs akcentēja, ka šis ir brīdis, kad būtu jāizmanto un jāiedarbina ES sankciju režīms cilvēktiesību jomā, par kuru izveidošanu dalībvalstis vienojās pagājušā gada nogalē. Tas būtu ļoti labs ES signāls vienotai un ātrai rīcībai, norādot, ka šādi cilvēktiesību pārkāpumi nav pieļaujami."

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ārlietu ministrija Edgars Rinkēvičs Eiropas Savienība Krievija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form