Ēģiptes tiesa pirmdien, 23.jūnijā, Latvijas un Austrālijas pilsonim, "Al Jazeera" žurnālistam Pēterim Grestem un vēl diviem reportieriem par "palīdzēšanu teroristiem" piespriedusi septiņu gadu cietumsodu.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs mikroblogošanas vietnē "Twitter" uzsver, ka "Latvija kopā ar ES un Austrāliju turpinās cīnīties par viņu atbrīvošanu".
Centienos atbrīvot Gresti jau iepriekš iesaistījusies gan Latvijas, gan Austrālijas Ārlietu ministrija.
Grestes tiesa izpelnījusies plašu rezonansi visā pasaulē. To nosodījuši gan vairāku valstu līderi, gan nevalstiskās organizācijas. Neilgi pirms tiesas sprieduma pasludināšanas Austrālijas premjerministrs Tonijs Abots aicināja žurnālistu atbrīvot.
Reportieri no tiesas zāles sociālajos medijos vēsta, ka verdikts pārsteidzis Grestes kolēģus no citiem medijiem. Gan "Al Jazeera", gan virkne citu mediju iepriekš jau nosodījuši Ēģiptes režīma vēršanos pret žurnālistiem.
Paziņojumā Grestes pārstāvētā medija "Al Jazeera" izpilddirektors Als Anstejs norādījis, ka tiesneša lēmums ir pretrunā ar loģiku, veselo saprātu un jebkādu līdzību taisnīgumam, kā arī sola turpināt cīņu par žurnālista atbrīvošanu.
Šoku un neizpratni par tiesas lēmumu paudusi arī Austrālijas valdība. Savukārt Latvijas Ārlietu ministrija norādījusi uz nepilnībām tiesas procesā, tostarp pierādījumu trūkumu, un pauda cerību, ka apelācijas tiesa pieņems atšķirīgu lēmumu.
Greste ir vienīgais ārvalstu žurnālists, kurš aizturēts šajā lietā. Pārējie apsūdzētie ārzemju žurnālisti šobrīd neatrodas Ēģiptē, un viņi tiek tiesāti aizmuguriski. Viņi apsūdzēti par "melīgu ziņu" pārraidīšanu, lai tādējādi pakalpotu tagad par teroristu organizāciju atzītajai Musulmaņu brālībai.
Žurnālisti, kas nav bijuši oficiāli akreditēti, savus materiālus veidojuši tā, "lai ārzemēs nomelnotu Ēģiptes tēlu un kalpotu starptautiskās teroristu organizācijas interesēm", apgalvo prokuratūra.
Pagājušā gada 3. jūlijā Ēģiptē notika armijas apvērsums, kurā tika gāzts pirmais demokrātiskās vēlēšanās ievēlētais prezidents Muhameds Mursi. Pēc apvērsuma izvērstas plašas represijas pret gāztā valsts galvas pārstāvēto Musulmaņu brālību.
Arestēti aptuveni 2000 brālības biedru, arī visa organizācijas vadība. Aptuveni tūkstotis brālības biedru nogalināti, drošības struktūrām apspiežot apvērsuma pretinieku protestus.
2011.-2012. gada parlamenta vēlēšanās lielāko balsu skaitu un teju pusi vietu parlamenta apakšnamā saņēma Musulmaņu brālības politiskā spārna Brīvības un taisnīguma partijas vadītais bloks. Tiesa vēlēšanas vēlāk atzina par "antikonstitucionālām", un parlaments tika izformēts.
