Venecuēlā par piedalīšanos "iebrukumā", lai gāztu valsts valdību, aizturēti divi ASV pilsoņi, pavēstīja Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro.
Aizturētie ir ASV drošības spēku locekļi, bruņoto spēku augstākajai pavēlniecībai sacīja Maduro. Tie ir 34 gadus vecais Lūks Denmens un 42 gadu vecais Eirens Berijs, sacīja prezidents, televīzijā parādot arī aizturēto pases un citus dokumentus.
Venecuēlas varasiestādes iepriekš ziņoja par pirmdien valsts piekrastē aizturētiem astoņiem algotņiem, kas ir saistīti ar "teroraktiem". Ģenerālprokurors Tareks Viljams Sābs žurnālistiem sacīja, ka "nolīgti algotņi" parakstījuši līgumu par 212 miljoniem dolāru ar opozīcijas līderi Huanu Gvaido un ka darījumā izmantoti naudas līdzekļi, kas "nozagti" no Venecuēlas valsts naftas uzņēmuma PDVSA.
ASV ir atzinušas Gvaido par Venecuēlas pagaidu prezidentu, noteikušas sankcijas PDVSA un atļāvušas Gvaido izmantot PDVSA Hjūstonā bāzētās struktūras "Citgo" iesaldētos aktīvus. Sābs sacīja, ka Gvaido parakstījis līgumu ar bijušo ASV specvienību karavīru Džordanu Gudro, kas atbilstoši mediju ziņām saistīts ar vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem gāzt Maduro.
Sābs žurnālistiem demonstrēja arī sociālo mediju video, kurā Gudro, privātās apsardzes firmas "Silvercorp USA" vadītājs, klāsta, ka šobrīd notiek operācija pret Maduro. Gvaido preses komanda pirmdien izplatīja paziņojumu, noliedzot apsūdzības un uzstājot, ka Gvaido nav nekādu līgumu ar privātām apsardzes firmām.
Venecuēla svētdien paziņoja, ka svētdien armija un policija piekrastē aizturējusi cilvēku grupu, kas kuteros braukusi no Kolumbijas. Operāciju vadījušas ASV un Savienoto Valstu Narkotiku apkarošanas administrācija (DEA) ar Kolumbijas atbalstu, sacīja Venecuēlas Sociālistu partijas līdera vietnieks Diosdado Kabeljo. Kolumbija pārmetumus noraidījusi, bet Maduro pirmdien uzstāja, ka operācijas mērķis bijis viņu nogalināt.
Kopš 2018.gada, kad, kā tiek uzskatīts, Maduro mēģināja nogalināt, atentātā izmantojot ar spridzekļiem aprīkotus dronus, saistībā ar sazvērestībām pret prezidentu varasiestādes aizturējušas 114 cilvēkus, izdoti oderi vēl 92 citu aizturēšanai, sacīja Sābs. Venecuēlas varasiestādēs iepriekš pavēstīja, ka pirmdien valsts piekrastē aizturēti astoņi "algotņi", kas ir saistīti ar "teroraktiem".
Savukārt vēl svētdien valdība ziņoja, ka astoņi cilvēki nogalināti un divi aizturēti, "teroristu algotņiem" mēģinot iekļūt valstī. Valdība šajā uzbrukumā vainoja ASV un Kolumbiju. Lai aizsargātu valsti pret "algotņiem, paramilitārajiem kaujiniekiem un citiem draudiem", šobrīd mobilizēti vairāk nekā 25 000 karavīru, valsts televīzijā pavēstīja armijas stratēģiskās pavēlniecības operāciju vadītājs Remihio Kebaljoss.
Savukārt ziņu aģentūra "Associated Press" citē ASV Floridas štatā bāzētā Gudro teikto, ka abi aizturētie amerikāņi piedalījušies misijā, lai "atbrīvotu" Venecuēlu. Gudro uzņēmās atbildību par svētdienas operāciju. Denmens un Berijs ASV spēku rindās karojuši Irākā un Afganistānā, sacīja Gudro. Gudro apgalvo, ka ir parakstījis līgumu ar ASV atbalstīto Venecuēlas opozīcijas līderi Gvaido par Maduro gāšanu. Gvaido šos apgalvojumus noliedzis.
Opozīcijas līderis arī skaidrojis, ka viņam nav nekāda sakara ar svētdien notikušo operāciju. Gudro savukārt norāda, ka Gvaido nav pildījis savu līguma pusi, tomēr bijušais ASV "zaļo berešu" karavīrs nolēmis īstenot nepietiekami finansēto operāciju ar tikai 60 karotājiem, arī diviem ASV armijas veterāniem.
