Par viņa galveno sāncensi - opozīcijas atbalstīto kandidātu, 70 gadus veco bijušo Austrumvācijas cilvēktiesību aktīvistu Joahimu Gauku - balsojuši 494 delegāti.
Neraugoties uz Vulfa uzvaru, šis balsojums Merkelei bijis mokošs un pazemojošs, jo pirmajās divās kārtās viņam neizdevās iegūt ievēlēšanai nepieciešamo absolūto balsu vairākumu, lai gan Merkeles labēji centriskajai koalīcijai formāli pietika balsu Vulfa ievēlēšanai jau pirmajā kārtā.
Vācijas prezidentu ievēl 1244 Federālās sapulces delegāti, tas ir, visi parlamenta apakšpalātas - Bundestāga - locekļi un tikpat liels delegātu skaits, kas pārstāv visas 16 federālās zemes.
Ievēlēšanai pirmajā kārtā vajadzīgs absolūtais balsu vairākums - vismaz 623 balsis, taču Vulfam pietrūka 23 balsu - viņu atbalstīja tieši 600 delegāti, bet Gauku - 499. Vēl 126 delegāti balsoja par kreiso ekstrēmistu partijas "Die Linke" ("Kreisie") kandidāti, 74 gadus veco žurnālisti Lukrēciju Johimsenu.
Otrajā kārtā kandidāti ieguva attiecīgi 615, 490 un 123 balsis.
Pie Merkeles koalīcijas formāli pieder 644 delegāti - pat vairāk, nekā būtu vajadzīgs Vulfa ievēlēšanai, tāpēc mediji un politologi abu pirmo balsošanas kārtu rezultātus vērtējuši kā "spēcīgu pļauku" kanclerei un viņas "pirmo neuzticības balsojumu".
Līdzšinējais Vācijas prezidents Horsts Kēlers par atkāpšanos no amata pavēstīja maijā beigās.