Par Vācijas jauno prezidentu svētdien tika ievēlēts bijušais Starptautiskā valūtas fonda (SVF) izpilddirektors Horsts Kēlers, kurš kļūs par devīto Vācijas prezidentu pēc Otrā pasaules kara.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Vācijas prezidentu uz piecus gadus ilgo amata termiņu ievēlēja īpaša federālā sapulce kurā ietilpst 1204 Reihstāga deputāti. Uzvara Kēleram tika nodrošināta jau balsojuma pirmajā kārtā, kurā viņš ieguva abolūto balsu vairākumu - 604 balsis.

61 gadu vecā konservatīvā Kēlera kandidatūru lielā mērā ceremoniālajam Vācijas prezidenta amatam bija izvirzījušas opozīcijā esošās partijas - konservatīvā Kristīgo demokrātu savienība un centriskā Brīvo demokrātu partija.

Kēlera ievēlēšana bija tikai formalitāte, jo opozīcijai ir vairākums parlamenta deputātu sapulcē, kas ievēl prezidentu.

589 deputāti nobalsoja par Kēlera sāncensi, valdošās kreisi centriskās koalīcijas izvirzīto kandidāti Gezīnu Švāni, kas uzvaras gadījumā būtu kļuvusi par Vācijas pirmo prezidenti sievieti.

Līdzšinējais Vācijas prezidents bija 73 gadus vecais Johanness Raus.

Vācijas prezidenta vēlēšanas svētdien apēnoja skandāls ap bijušā nacistu režīma tiesneša iekļaušana federālajā deputātu sapulcē. Kristīgie demokrāti sapulcei deleģēja Hansu Filbingeru, kurš Vācijas nacistiskā režīma laikā bija militārais tiesnesis. 1945. gadā viņš piesprieda nāves sodu Vācijas kara flotes jūrniekam, kas bija mēģinājis bēgt no tolaik Vācijas okupētās Norvēģijas. Aizmuguriski Filbingers piesprieda nāvessodu vēl diviem vācu jūrniekiem, kas bija aizbēguši uz Zviedriju.

Filbingers ignorēja Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera valdības un Vācijas ebreju kopienas līderu aicinājumus atteikties no līdzdalības Vācijas prezidenta vēlēšanās.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form