Parādē Maskavā nav manīts Ģenerālštāba priekšnieks Gerasimovs
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Pirmdien, 9. maijā, Krievijā svinamās Uzvaras dienas militārajā parādē Maskavā nav manīts Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs, kura amats parasti nosaka viņa svarīgo lomu militāros pasākumos, kur nu vēl gada lielākajos svētkos ar armijas piedalīšanos.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Gerasimovs nebija redzams parādes TV translācijā un viņš nav atrodams arī fotoaģentūru attēlos no pasākuma. Ģenerāļa prombūtni pamanījuši gan mediji, gan sociālo tīklu lietotāji.

Pirmdienas parādi daudzi gaidīja ar bažām par iespējamiem Krievijas diktatora Vladimira Putina paziņojumiem, taču pretēji dažādām prognozēm viņš nepaziņoja ne par masu mobilizācijas sākumu, ne arī tā saukto "specoperāciju" pārdēvēja par karu. Tā vietā atkārtoja vien ierastās propagandas klišejas par to, kā NATO un Ukraina apdraudot Krieviju.

Parādē Maskavā nav manīts Ģenerālštāba priekšnieks Gerasimovs
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Uz šī fona Gerasimova iespējamā prombūtne kļūst par vēl pamanāmāku notikumu, sevišķi, ņemot vērā ziņas par viņa viesošanos Izjumā un baumas par iespējamo ievainojumu.

Iepriekš Gerasimovs 9. maija parādes komandējis ne reizi vien, atgādina Ukrainas portāls "Fakti.com.ua". Savukārt šogad parādi komandēja sauszemes spēku komandieris ģenerālis Oļegs Saļjukovs, bet to pieņēma aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

Pagājušajā nedēļā ASV mediji vēstīja, ka Krievijas Ģenerālštāba priekšnieks Gerasimovs 30. aprīlī personīgi apmeklējis Ukrainas pilsētas Izjumu, ap kuru notiek smagas kaujas. Šo informāciju apstiprināja arī kāda Pentagona amatpersona. Ukrainas spēki tajā dienā devuši triecienu pa krievu komandpunktu, taču tad Gerasimovs vairs tajā neesot atradies.

Savukārt medijos un sociālajos tīklos klejoja neapstiprināta informācija, ka ģenerālis pie Izjumas guvis šķembas radītu ievainojumu. Šai informācijai nekāda ticamāka apstiprinājuma nav bijis, bet ģenerāļa nepiedalīšanas gada galvenajā militārajā parādē rada jautājumus.

Neatkarīgi no viņa prombūtnes iemesliem pret Ģenerālštāba priekšnieku varētu tikt izdarīts spiediens neveiksmīgās militārās operācijas dēļ, norāda "Sky News". Arī Gerasimova došanos uz karadarbības zonu Ukrainā var skaidrot ar krievu neveiksmēm karā.

Vēstīts, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Tomēr līdz šim Krievijas spēki līdz šim nav spējuši ieņemt ne galvaspilsētu Kijivu, ne kādu citu no lielākajām Ukrainas pilsētām. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī citos kara noziegumos.

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Krievija Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form