Pēc Krievijas prezidenta teiktā, savienotā valsts tiek veidota uz suverēnu un neatkarīgu dalībvalstu bāzes un tā neesot vērsta ne pret vienu, "pat ne pret Klintonu".
Savukārt Lukašenko uzsvēra, ka baltkrievu tauta dos nozīmīgu ieguldījumu savienotas valsts attīstībā.
"Rietumos jums ir uzticams, spēcīgs draugs, kurš nekad nav pārdevis Krievijas iedzīvotājus, ir bijis ar viņiem kopā," pauda Lukašenko.
Abas valstis veidos konfederāciju, saglabājot suverenitāti un valstisko identitāti. Konfederācijas augstākā varas institūcija ir Valsts augstākā padome (VAP), kuras sastāvā ir abu valstu vadītāji.
Līguma projektā paredzēts, ka līdz 2005.gadam abās valstīs tiks ieviesta vienota valūta, saskaņota nacionālā likumdošana un izveidota vienota nodokļu, muitas, robežapsardzes un aizsardzības politika, kā arī radīts kopīgs vērtspapīru tirgus un forumi zinātniskās un tehniskās informācijas apmaiņai.
VAP veidos savienības institūcijas un apstiprinās savienības budžetu un starptautiskās vienošanās. Tai tiks dotas arī ierobežotas pilnvaras izdot dekrētus, lēmumus un direktīvas. Abas valstis pārmaiņus uzņemsies VAP vadību un abām būs veto tiesības.
Tiks izveidots savienības parlaments. Krievijas un Baltkrievijas parlamentu deputāti izveidos Savienības palātu, bet Pārstāvju palāta tiks ievēlēta tiešās vēlēšanās. Savienības parlaments palīdzēs saskaņot abu valstu likumdošanu.
Tiks izveidota arī Ministru padome, kuras loma līguma projektā nav precīzi noteikta.
Krievijas un Baltkrievijas banku sistēmas tiks apvienotas, un tiks saskaņoti likumi par iekšējā un ārējā parāda apkalpošanu un ārzemju investīciju regulēšanu.
ANO un citās starptautiskajās organizācijās abas valstis saglabās atsevišķu dalībvalstu statusu.
Līgums nosaka arī tādu jautājumu risināšanu kā kopējā ekonomiskā tirgus izveide, kopēja transporta, enerģētikas un sakaru sistēmas radīšana, kā arī Baltkrievijas un Krievijas karaspēku reģionālā apvienošana.
Līguma parakstīšana bija paredzēta 26.novembrī, taču tika atlikta Jeļcina slimības dēļ.