ASV 6. novembrī norisināsies vidustermiņa vēlēšanas, kurās notiks cīņa par vietām abās ASV Kongresa palātās – Senātā un Pārstāvju palātā. Vidustermiņa vēlēšanām šogad pievērsta īpaši liela uzmanība, jo to rezultāts var būtiski ietekmēt ASV politiku. Portāls "Delfi" skaidro vidustermiņa vēlēšanu procesu, kā arī sniedz ieskatu šo vēlēšanu potenciālajā ietekmē uz ASV politiskajām norisēm un arī starpvalstu attiecībām.
Vidustermiņa vēlēšanu dienā notiks cīņa arī par 36 štatu gubernatoru vietām. No tām 26 pašreiz kontrolē Republikāniskās partijas pārstāvji. Gubernatoriem ir būtiska loma prezidenta kampaņu laikā – tie nereti ir vieni no galvenajiem savas partijas prezidenta kandidātu atbalstītājiem, kas nodarbojas ar sponsoru un brīvprātīgo darbinieku meklēšanu partiju kampaņu veidošanai, raksta BBC.
Pēc vidustermiņa vēlēšanām nākamās potenciālās pārmaiņas būs iespējams gaidīt tikai 2020. gadā, kad notiks nākamās ASV prezidenta vēlēšanas. Paredzams, ka vidustermiņa vēlēšanu rezultāti būtiski ietekmēs arī cīņu par Baltā nama atslēgām.
Vārds vidustermiņš (angliski – midterm) lietots, jo vēlēšanas notiek pašreizējā ASV prezidenta administrācijas termiņa vidū. Partejiskais sadalījums ASV Kongresā pēc šīm vēlēšanām būtiski ietekmēs to, cik sekmīgi būs prezidenta centieni īstenot savu iecerēto politiku, piemēram, dažādu reformu īstenošanā.
Teorētiski, prezidentam ir daudz vienkāršāk īstenot savas politiskās ieceres, ja abās Kongresa palātās vairākums pieder viņa pārstāvētajai partijai. Tieši tāda situācija ir šobrīd – abās palātās vairākums ir Republikāniskajai partijai. Savukārt, ja Kongresā vairākumu iegūtu prezidenta opozīcijas partija – kas šobrīd ir Demokrātiskā partija, tad Baltā nama saimnieka spējas realizēt savu politisko programmu kļūtu ierobežotākas. Šī iemesla dēļ "vidustermiņa" vēlēšanas tiek gaidītas kā "referendums", kurā valsts iedzīvotāji novērtēs prezidenta sniegumu aizvadīto divu gadu laikā.
Pārstāvju ievēlēšanas process abās ASV Kongresa palātās - Pārstāvju palātā un Senātā - ir atšķirīgs.
Augšpalātā jeb Senātā kopumā ir 100 pārstāvju – divi no katra ASV štata. Ik pēc diviem gadiem notiek vēlēšanas, kurās tiek sadalīta aptuveni trešdaļa no Senāta krēsliem. Senātā katru pārstāvi ievēl uz sešus gadus ilgu termiņu. Šogad Senātā tiks sadalītas 35 vietas – deviņas no tām pašlaik ir Republikāniskās partijas kontrolē, bet 24 - Demokrātiskās partijas pārstāvjiem. Tāpat notiks cīņa par divām Senāta vietām, kuras pašlaik ieņem neatkarīgu politisko spēku pārstāvji, kas pēc savas ideoloģiskās pārliecības ir pietuvinātāki demokrātiem.
Apakšpalātā jeb Pārstāvju palātā kopā ir 435 vietas. Pretēji Senātam, kurā katram ASV štatam ir vienāda pārstāvniecība, Pārstāvju palātā deputātu skaitu no katra štata nosaka tā apdzīvotība. Piemēram, Kalifornija ir apdzīvotākais ASV štats un tas ir iedalīts 53 apgabalos. Tas nozīmē, ka no Kalifornijas Pārstāvju palātā ievēlēs 53 deputātus (jeb pa vienam no katra apgabala), savukārt no visa lielā, bet mazapdzīvotā Aļaskas štata tikai vienu.
Pēc 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Donalds Tramps, Republikāniskā partija kontrolē gan abas Kongresa palātas, gan Balto namu. Trampa relatīvi zemā popularitāte, kā arī fakts, ka visai liels skaits republikāņu atkārtoti nekandidēs uz Pārstāvju palātas krēsla iegūšanu, demokrātiem ļauj cerēt, ka tie varētu atgūt kontroli pār Kongresa apakšpalātu.
Lai kļūtu par vairākuma partiju Pārstāvju palātā, demokrātiem būtu jāiegūst 23 krēsli, kurus šobrīd ieņem republikāņi. Aptauju dati liecina, ka Demokrātiskajai partijai ir cerība iegūt pārsvaru pār republikāņu kandidātiem, kas arī palielina optimismu pašreizējās opozīcijas partijas vidū. Vairākuma iegūšana Pārstāvju palātā Demokrātiskajai partijai varētu būt pirmais solis ceļā uz varas grožu atgūšanu savās rokās.
Lai arī pašreizējā situācija ASV politiskajā telpā ļauj demokrātiem cerēt uz sekmīgu startu vidustermiņa vēlēšanās, nav izslēgts, ka Republikāniskajai partijai tomēr izdosies saglabāt vairākumu Pārstāvju palātā. To nosaka tas, ka valsts ekonomiskais stāvoklis ir ļoti labs un bezdarbs turpina samazināties – šie aspekti ir labvēlīgi republikāņiem, raksta BBC. Arī Donalds Tramps savās uzrunās ir vērsis uzmanību uz ASV pozitīvo ekonomisko stāvokli, tādējādi cenšoties pārliecināt vēlētājus, ka valsts pārvalde viņa administrācijas laikā ir bijusi sekmīga un ka Republikāniskā partija būtu jāatbalsta arī turpmāk.
Ja vairākuma iegūšana Pārstāvju palātā, raugoties no Demokrātiskās partijas skatupunkta, ir pietiekami reālistisks scenārijs, tad Senāta pārņemšana varētu būt lielāks izaicinājums. Desmit demokrātu pārstāvjiem šogad ir jāaizstāv Senāta vietas no štatiem, kuros 2016. gadā atbalsts tika pausts Donaldam Trampam. Dažos no šiem štatiem Tramps uzvarēja ar lielu pārsvaru. Lai pretendētu uz vairākumu Senātā, demokrātiem būtu jāuzvar Nevadas, Arizonas un Tenesijas štatos, un tas būs ļoti sarežģīts uzdevums, vēsta "New York Times".
Novembra vidustermiņa vēlēšanas republikāņiem ir ļoti nozīmīgas. Zaudējot vairākumu Pārstāvju palātā, Donaldam Trampam un viņa partijai būs ievērojami grūtāk īstenot savas politiskās ieceres.
Ja demokrāti iegūst vairākumu Pārstāvju palātā, visai ticams ir scenārijs, ka pret Trampu tiek uzsākts impīčmenta process. Līdz šim brīdim demokrāti par iespējamu Trampa atstādināšanu no amata ir runājuši izvairīgi, raksta BBC.
Lai uzsāktu impīčmenta procesu, par to jānobalso Pārstāvju palātas vairākumam. Pēc tam prezidentam būtu jāstājas Senāta priekšā, kas izskatītu apsūdzības par "nodevību, kukuļdošanu vai citiem augstiem noziegumiem vai kriminālpārkāpumiem". Ja divas trešdaļas no Senāta pārstāvjiem uzskatītu, ka prezidents ir vainīgs kādā no iepriekšminētajiem pārkāpumiem, viņš tiktu atstādināts no amata un par jauno valsts līderi kļūtu līdzšinējais ASV viceprezidents.
Trampa atstādināšana no amata impīčmenta ceļā šobrīd neizskatās pārāk reālistiska. Tomēr, ja demokrāti iegūst vairākumu Pārstāvju palātā, paredzams, ka Donaldam Trampam būs daudz grūtāk īstenot savas politiskās ieceres, jo demokrāti tām centīsies pretoties.
Ja Republikāniskajai partijai izdodas saglabāt vairākumu abās Kongresa palātās, tad Donalds Tramps un viņa partijas biedri uz savām politiskajām pozīcijām varēs raudzīties ar pietiekami lielu optimismu. Paredzams, ka pozitīvs "vidustermiņa" vēlēšanu rezultāts varētu iedrošināt Republikānisko partiju un prezidentu Trampu turpināt līdzšinējo pieeju politisko jautājumu risināšanā.
