Kaut arī Francijas iedzīvotāji svētdien referendumā ir noraidījuši Eiropas Savienības (ES) konstitūciju, pārējās dalībvalstis negrasās apturēt līguma ratifikācijas procesu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kā ziņots, 55% Francijas iedzīvotāju svētdien tautas nobalsošanā ir noraidījuši konstitūciju. Par līgumu nobalsojuši 45%.

Nīderlandes premjerministrs Jans Peters Balkenende pirmdien atkārtoti aicināja iedzīvotājus trešdien, 1.jūnijā, paredzētajā referendumā balsot par konstitūciju, lai vēl vairāk nepadziļinātu krīzi ES.

Sabiedrības domas aptaujas vēl pirms Francijas referenduma liecināja, ka 54% Nīderlandes vēlētāju gatavojas balsot pret ES konstitūciju.

Kaut arī referenduma rezultāts nav saistošs, Nīderlandes vadošo un opozīcijas partiju pārstāvji ir izteikušies, ka politiķi ņems vērā tautas nobalsošanas rezultātus, ja vēlētāju aktivitāte referendumā būs pietiekoši augsta.

Balkenende arī norādīja, ka sakāve Francijā nav iemesls pesimismam Nīderlandē.

"Katra valsts ir atbildīga pati par sevi. [Referenduma iznākums Francijā] ir vēl viens iemesls trešdienas balsojumā izlemt par "jā"," sacīja premjers.

ES konstitūciju jau ir apstiprinājušas deviņas valstis - Vācija, Austrija, Spānija, Grieķija, Itālija, Lietuva, Slovēnija, Slovākija un Ungārija.

Bez Nīderlandes referendums par ES konstitūciju paredzēts vēl septiņās dalībvalstīs - Lielbritānijā, Luksemburgā, Dānijā, Polijā, Īrijā, Portugālē un Čehijā.

Izšķirošs varētu būt referendums arī eiroskeptiskajā Lielbritānijā. Britu premjers Tonijs Blērs ir solījis vēlētājiem 2006.gada sākumā sarīkot tautas nobalsošanu.

Taču pēc konstitūcijas noraidījuma Francijā un gaidāma noraidījuma arī Nīderlandē, Lielbritānija, kas no 1.jūlija kļūs par ES prezidējošo valsti, visdrīzāk vēlēsies pasludināt konstitūciju par mirušu, lai izvairītos no referenduma rīkošanas.

Blērs pirmdien izvairījās no atbildes par tālāko konstitūcijas likteni, norādot, ka ES nepieciešams laiks, lai izvērtētu Francijas noraidījuma iespaidu uz ES konstitūciju.

"Svarīgi ir tas, ka mums ir laiks visu izvērtēt. Pēc dažām dienām būs referendums Nīderlandē un jūnija vidū būs ES Padomes sanāksme, kurā visi līderi varēs apspriest balsojuma sekas," viņš sacīja žurnālistiem.

"Bet domāju, ka visam pamatā ir daudz svarīgāks jautājums par Eiropas nākotni un īpaši par Eiropas ekonomikas nākotni, un kā tas tiek galā ar globalizācijas un tehnoloģiju izmaiņu spiedienu un kā mēs nodrošināsim, lai Eiropas ekonomika ir spēcīga un augoša," norādīja Blērs.

Attiecībā uz ratifikācijas procesu Lielbritānijā Blērs sacīja, ka "Lielbritānijā pirms ratifikācijas procesa būs balsojums, ja vien būs konstitucionālais līgums, par ko balsot".

Pašreizējā ES prezidējošajā valstī Luksemburgā referendums paredzēts 10.jūlijā un maz ticams, ka tas tiks atlikts.

Luksemburgas premjerministrs Žans-Klods Junkers kā ES Padomes prezidents pirmdien norādīja, ka gandrīz puse no ES 454 miljoniem pilsoņu jau ir apstiprinājusi konstitūciju, paziņojot: "Eiropas procesi šodien nav apstājušies."

Viņš sacīja, ka ES līderi apspriedīs šo situāciju nākošajā ES Padomes sanāksmē 16.-17.jūnijā, atzīstot, ka jaunas sarunas par kādām izmaiņām konstitūcijā nebūs iespējamas.

Dānijas premjerministrs Anderss Fogs Rasmusens pavēstīja, ka valstī referendums notiks, kā plānots, 27.septembrī, pat ja konstitūciju noraidīs arī Nīderlande.

Polijas premjerministrs Mareks Belka pirmdien sacīja, ka Varšava turpinās ratifikācijas procesu un rudenī kopā ar vēlēšanām sarīkos referendumu, kaut arī opozīcijas partijas aicina atteikties no tautas nobalsošanas plāniem.

Portugāles ārlietu ministrs Diogu Freitašs paziņoja, ka referendums valstī notiks, kā plānots, oktobrī kopā ar municipālajām vēlēšanām, "ja vien ļoti ārkārtēji apstākļi nemainīs procesu un visu Eiropu nenostādīs uz jauna ceļa".

Sabiedrības domas aptaujas liecina, ka 54,5% Portugāles iedzīvotāju atbalsta konstitūciju un pret to gatavojas balsot tikai 7,3%.

Arī Īrija ir paziņojusi, ka turpinās ratifikācijas procesu. Īrijas valdība ceturtdien parlamentā apstiprināja likumu, kas ļauj sarīkot referendumu par ES konstitūciju, un šie plāni nav mainījušies, norādīja valdības pārstāvis.

"Valdība saglabā savu stingro nostāju, ka Eiropas konstitūcija atbilst Īrijas interesēm un arī visas ES interesēm," sacīja amatpersona.

Īrijā referenduma datums vēl nav noteikts, bet tas varētu notikt šā gada beigās vai nākamā gada sākumā.

Čehijas premjerministrs Jirži Paroubeks pauda nožēlu par Francijas referenduma iznākumu, tajā pašā laikā norādot, ka negatīvais referenduma iznākums nav liktenīga drāma, bet visdrīzāk tikai uz dažiem gadiem atliks Eiropas konstitūcijas stāšanos spēkā.

Viņš sacīja, ka ES konstitūcijas apstiprināšana visās 25 dalībvalstīs pirmajā paņēmienā būtu bijis brīnums, vienlaicīgi apliecinot, ka Čehija turpinās virzīt līguma ratifikāciju.

Čehijā referendums paredzēts 2006.gada jūnijā kopā ar vispārējām vēlēšanām.

Pārējās dalībvalstīs - Kiprā, Igaunijā, Somijā, Latvijā, Maltā, un Zviedrijā - lēmumu pieņems nacionālie parlamenti, lielākoties tas notiks šogad.

Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) pirmdien aicināja Saeimu ratificēt ES konstitūciju jau šo ceturtdien, 2.jūnijā.

Komentējot Francijas iedzīvotāju balsojumu pret ES konstitūciju, Kalvītis norāda, ka Latvijas valdība respektē franču tautas izvēli referendumā, taču uzskata, ka ir jāturpina aizsāktās ES konstitucionālā līguma ratifikācijas procedūras visās dalībvalstīs, arī Latvijā. Tāpēc Kalvītis aicina Saeimu jau šonedēļ ratificēt ES konstitūciju.

Arī Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets pirmdien paziņoja, ka Tallina turpinās līguma ratifikācijas procesu.

"Konstitucionālā līguma noraidījums Francijā nedrīkst kļūt par šķērsli tām dalībvalstīm, kurām šis līgums vēl jāratificē, lai turpinātu ratifikācijas procesu saskaņā ar saviem nacionālajiem plāniem un procedūrām," teikts Ārlietu ministrijas preses dienesta izplatītajā paziņojumā.

Igaunijas valdība iesniedza Eiropas konstitucionālā līguma ratifikācijas likumprojektu parlamentam 10.maijā un tā izskatīšana turpināsies saskaņā ar grafiku.

Zviedrijas un Somijas premjeri ir paziņojuši par ratifikācijas procesa turpināšanu.

Kipras un Maltas amatpersonas pagaidām nav komentējušas Francijas referenduma rezultātus.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form