Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir sācis asiņainu pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, to pamatojot ar murgainiem apgalvojumiem par "neonacistiem" un "genocīdu" un dodot mājienus, ka iejaukšanās gadījumā būtu gatavs ķerties pie kodolieročiem.
Viņa darbības rada jautājumus par šo soļu racionālajiem apsvērumiem, vai tiešām tiek adekvāti izvērtēti ieguvumi un zaudējumi, pirms pieņemt lēmumu, kas Krieviju iedzen dziļi strupceļā un izolācijā.
Pats iebrukuma fakts daudziem liek domāt, ka, racionāli vai nē, viņš lēmumus pieņem, balstoties uz nestabilu emociju un faktu nepareizas interpretācijas kombināciju, kas nu ir novedis pie nevajadzīgas asinsizliešanas, raksta "Radio Brīvā Eiropa" (RFE/RL).
"... bet tagad ir skaidrs, ka viņš patiešām ir atrauts no realitātes. Tā ir traģēdija," 24. februāra rītā tviterī rakstīja Krievijas eksperts Marks Galioti.
Dear heavens. My belief/hope that Putin would keep away from the brink was shaken by Monday's Security Council meeting and his subsequent speech, but now clear he is truly divorced from reality. This is a tragedy
— Mark Galeotti (@MarkGaleotti) February 24, 2022
Putins ilgstoši tika uzskatīts par pragmatisku līderi, kas parasti darbojas uz auksta aprēķina pamata par to, ko viņš iegūtu, sasniedzot savu mērķi, un ar kādām sekām viņam jārēķinās, cik no tām ir pieņemamas.
"Tagad ir skaidrs tikai viens: Putins savu personīgo apsēstību ir izvirzījis augstāk par Krievijas interesēm," 25. februārī rakstīja Eiropas Ārlietu padomes vecākā līdzstrādniece Kadri Līka.
Cits iespējamais skaidrojums ir, ka Putins rīkojās racionāli, uzbrukumu uzskatīja par labāko iespējamo veidu savu mērķu sasniegšanai, bet balstoties uz dziļi kļūdainu apgalvojumu, uzskatu un pieņēmumu kopumu, raksta RFE/RL.
Kad Krievijas spēki pulcējās pie Ukrainas robežas, daudzi pieredzējuši Putina vērotāji bija pārliecināti, ka viņš, visticamāk, pilna mēroga uzbrukumu nesāks, skaidro medijs.
21. februārī savā runā Putins vēl tiešāk raksturoja Ukrainu kā neleģitīmu valsti, kas nav pelnījusi suverenitāti un drīkst eksistēt tikai kopā ar Krieviju, un atkārtoja melīgas apsūdzības par "genocīdu" Donbasā.
Kopš tā brīža viņa izteikumi arvien vairāk vieš bažas par viņa spēju racionāli novērtēt situāciju. Dienu pēc iebrukuma sākuma Putins Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska valdību bez pamatojuma sauca par "narkomānu un neonacistu" bandu, un aicināja Ukrainas armiju sagrābt varu.
Šāds ierosinājums armijniekiem varētu liecināt, ka Putins ļoti smagi ir pārpratis, kāda Ukrainā ir attieksme pret Krieviju un kāda ir karavīru morāle cīnīties pret iebrucējiem, kas jau astoņus gadus ir pakļāvuši atsevišķas Donbasa teritorijas.
Putina nesenie izteikumi un rīcība izskatās pēc krasām personības pārmaiņām, vērtē cilvēki, kas pētījuši Putinu.
"Esmu skatījies un klausījies Putinu vairāk nekā 30 gadus. Viņš ir mainījies," 26. februārī tviterī rakstīja ASV vēstnieks Krievijā Maikls Makfols, "Viņš izklausās pilnībā atrauts no realitātes. Viņš izskatās nesavaldīgs."
I've watched and listened to Putin for over thirty years. He has changed. He sounds completely disconnected from reality. He sounds unhinged.
— Michael McFaul (@McFaul) February 26, 2022
Pat pēc Krimas aneksijas 2014. gadā un citām darbībām pēc tam Putins vienmēr ir uzvedies ļoti pragmatiski, laikrakstā "The Guardian" pasvītroja Kremļa pētniece Tatjana Stanova. "Bet tagad, kad viņš ir sācis šo karu Ukrainā, viņa lēmumu loģika balstās emocijās, tie nav racionāli," viņa secina.
Savukārt republikāņu senators no Floridas Marko Rubio 26. februārī tviterī lika noprast, ka viņam ir kāda izlūkošanas informācija par Putina dvēseles stāvokli: "Es vēlētos atklāt vairāk, bet pagaidām es varu tikai pateikt, ka ir diezgan acīmredzams – ar Putinu kaut kas nav kārtībā."
I wish I could share more,but for now I can say it's pretty obvious to many that something is off with #Putin
He has always been a killer,but his problem now is different & significant
It would be a mistake to assume this Putin would react the same way he would have 5 years ago
— Marco Rubio (@marcorubio) February 26, 2022
Savu lomu iespējamās Putina pārmaiņās varētu spēlēt fakts, ka daļēji Covid-19 pandēmijas ietekmē viņš lielākoties atrodas šaurā personu lokā, starp kuriem vairums ir "vanagi". Tas var liecināt, ka Putins lēmumus pieņem, balstoties uz ierobežotu un vienpusēju informāciju, kas var būt nepilnīga, neprecīza, tendencioza un viņa tuvāko sabiedroto ietekmēta, analizē RFE/RL.
Ārpus šī loka Putina lēmumus var iedrošināt pakļāvīgas amatpersonas, likumdevēji un valsts propagandas mediji, izveidojot apburto apli, kurā viņš pats ietekmējas no savas propagandas.
Tas savukārt noved pie tā, ka armijai tiek doti neizpildāmi uzdevumi, tiek pieļautas stratēģiskas un taktiskas kļūdas, jo pieņēmumi pirms operācijas sākuma bijuši realitātei neatbilstoši.
Precīzas informācijas trūkums, parlamenta un mediju kvēls atbalsts, atbalsojot viņa paša uzskatus un situācijas vērtējumu, ir ietekmējusi Putina spēju adekvāti novērtēt situāciju, spriež RFE/RL.
"Viņš mēģināja veikt īsu operāciju, cerot, ka Ukraina sabruks – no augstākās vadības līdz ierindniekiem kaujas laukā. Iespējams, ka jukušais nopietni rēķinājās ar morāla un psiholoģiska pārākuma saglabāšanu," raksta Maksims Trudoļubovs no domnīcas Kennas Institūts.
Putins nevēlējās saprast, ka visas viņa "priekšrocības" ir izsapņojuši viņa paša TV kanāli. "Daudzus gadus viņa televīzijai un presei ir bijis viens īsts klients un skatītājs – viņš pats. Viņš ir saindēts ar paša meliem," uzskata Trudoļubovs.
