Migrēna ir lēkmjveida galvassāpes, kas lokalizējas biežāk vienā vai, retāk, abās galvas pusēs. Migrēnas cēloņi ir asinsvadu paplašināšanās un ķīmisku vielu izdalīšanās no nervu šķiedrām, kas apvij asinsvadu. Šīs ķīmiskās vielas izraisa iekaisumu, sāpes un tālāku asinsvada paplašināšanos, kas, savukārt, pastiprina sāpes.
Migrēnas lēkmes laikā tiek aktivēta simpātiskā nervu sistēma. Tā rezultātā rodas slikta dūša, vemšana, caureja. Tā kā kavēta tiek kuņģa iztukšošanās zarnu virzienā, tad arī perorālo zāļu, kuras tiek lietotas pret sāpēm, uzsūkšanās tiek kavēta un ar to var izskaidrot to samazināto efektivitāti. Aktivētā simpātiskā nervu sistēma samazina asins cirkulāciju, kā rezultātā āda kļūst bāla, rokas un kājas aukstas. Simpātiskā nervu sistēma ir arī atbildīga par organisma reakciju uz stresu un sāpēm. Bez tam simpātiskās nervu sistēmas aktivitāte rada pastiprinātu jūtību pret gaismu un skaņu, kā arī redzes izmaiņas. No migrēnas biežāk cieš sievietes. Migrēnas lēkmju biežums var būt atšķirīgs - ir cilvēki, kas cieš no migrēnas lēkmēm līdz četrām reizēm mēnesī, bet citi – līdz 14 dienām mēnesī. Migrēnas sāpes lokalizējas deniņos vienā pusē, pieres daļā, ap acīm vai pakausī. Parasti migrēnas sāpes, kas lokalizējas vienā pusē, nākamajā reizē lokalizējas otrā pusē. Sāpes pavada jau minētā sliktā dūša, bālums, aukstas rokas, kājas, miegainība, aizkaitināmība, depresija (vai eiforija). Migrēnas lēkmes laikā sirdzējs ir jūtīgs pret gaismu un skaņu, tādēļ vislabprātāk guļ tumšā, klusā telpā. Tipiski migrēnas lēkme ilgst no četrām līdz 72 stundām. Migrēnas lēkme var sākties pēkšņi, bet 20 procentos gadījumu tai ir priekšvēstneši - t.s. aura. Tā var izpausties kā spilgti gaismas riņķi, redzes laukā tukšs plankums, durstoša sajūta vienas ķermeņa puses rokā, kājā, ap degunu un muti tajā pašā pusē. Atsevišķos gadījumos novērotas dzirdes halucinācijas, pastiprināta garšas un smaržas izjūta. Komplicētas migrēnas lēkmes noris ar neiroloģiskiem traucējumiem - samaņas zudums, vestibulārā aparāta traucējumi, dubultošanās, pārejoši paralītiski stāvokļi vai vājums vienā ķermeņa pusē. Dažas sievietes cieš no migrēnas lēkmēm menstruāciju laikā. Tāpat ir gadījumi, kad migrēnas lēkmes izraisa hormonālās kontracepcijas tabletes. Parasti migrēnu diagnosticē, ievācot anamnēzi. Smagākos gadījumos, kad novērojamas neiroloģiskas izmaiņas, tiek pielietotas citas testēšanas metodes - asinsanalīzes, smadzeņu skenētšana - datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse vai spinālie izmeklējumi. Migrēna var sākties bērnībā, pusaugu gados vai jaunībā. Tā var būt saistīta ar iedzimtību. Migrēnas lēkmes nav dzīvībai bīstamas, bet tās nopietni ietekmē cilvēka darbspējas un var radīt apdraudējumu, ja nepieciešama skaidrs prāts un asa reakcija.
Migrēnas ārstēšana
Nemedikamentoza ārstēšana
- ledus, relaksācija, miegs. Der pārdomāt dzīvesveida maiņu - smēķēšanas atmešana, nelietot tiramīnu saturošus produktus (daži siera veidi), sulfītus (vīni, kuru sastāvā ir sulfīti), nitrātus (var būt pievienoti gaļas un riekstu izstrādājumiem), ierobežot šokolādes un kofeīnu saturošu produktu lietošanu. Lietot pilnvērtīgu uzturu, uzņemt optimālu ūdens daudzumu. Nepieciešams veselīgs miegs, fiziskas aktivitātes. Ieteicama akupunktūra.
Medikamentoza ārstēšana.
Kā pretsāpju līdzekļi var tikt lietoti paracetamols vai nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (ibuprofēns, aspirīns - bezrecepšu; nimesulīds, lornoksikams u.c. recepšu). Var lietot dažādas kombinācijas ar spazmolītiķiem vai kofeīnu. Jāievēro devas un iespējamais blakusparādību risks, pārdozējot vai lietojot bieži. Cilvēki parasti izvēlas tos medikamentus, kas snieguši atvieglojumu iepriekšējās reizēs. Dažkārt var lietot steroīdos pretiekaisuma līdzekļus, bet to lietošanu ierobežo iespējamās blakusparādības.
Triptāni.
Triptāni piesaistās serotonīna receptoriem asinsvados un nervu šūnās, tādejādi mazina iekaisumu un sašaurina asinsvadus. Tas noņem sāpes. Vecākais triptāns ir sumatriptāns ("Imigran"). Zolmitriptāns ("Zomig") un eletriptāns ("Relpax") ir jaunāki. Triptāni tiek parakstīti vidēji biežu un biežu sāpju gadījumā, kad citi pretsāpju līdzekļi nav efektīvi. Triptānu efektivitāte balstās uz to, ka tie sašaurina asinsvadus galvā, taču tie sašaurina arī sirds asinsvadus. Nopietnākie iespējamie triptānu blakusefekti ir miokarda infarkts, stenokardija, insults, aritmija. Riska grupas ir aterosklerozes, diabēta, hipertonijas pacienti, sievietes pēcmenopauzes periodā, vīrieši pēc 40, cilvēki, kam ģimenes locekļi piedzīvojuši infarktu agrā vecumā. Pacientiem, kas ietilpst riska grupās, būtu lietderīgi veikt elektrokardiogrammu pirmās devas ieņemšanas laikā.
Ieteikumi migrēnas pacientiem:
  • Iet gulēt un celties vienā un tajā pašā laikā.
  • Ieturēt regulāras maltītes.
  • Nodarboties regulāri ar piemērotām fiziskām aktivitātēm.
  • Iemācīties neuztraukties un veikt relaksācijas procedūras.
  • Nelietot kofeīnu saturošus dzērienus biežāk kā divas reizes dienā.
  • Saulainā laikā un īpaši sniega un saules kombinācijas apstākļos lietot saulesbrilles.
  • Nelietot uzturā iepriekšminētos migrēnu izraisošos produktus.
    • Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit