Pirmais kodolizmēģinājums – 1945.gadā
Pēdējais kodolizmēģinājums – 1992.gadā
Kodolizmēģinājumu skaits – 1054
Kodolgalviņu skaits - 7650 (2150 kaujas gatavībā; 2500 – rezervē; 3000 nav lietojamas)
ASV ir līdere kodolizmēģinājumu skaita ziņā, tā izmēģinājusi savus kodolieročus vairāk nekā visas citas kodolvalstis kopā, norāda CNN. ASV ir arī vienīgā valsts, kura tur savus kodolieročus citu valstu teritorijās – NATO programmas ietvaros ASV kodolieroči ir Beļģijā, Vācijā, Itālijā, Nīderlandē un Turcijā.
ASV spēj palaist kodolraķetes gan no zemes, gan no jūras, gan nomest kodolbumbas no lidmašīnas.
Pirmais kodolizmēģinājums – 1949.gadā
Pēdējais kodolizmēģinājums – 1990.gadā
Kodolizmēģinājumu skaits – 715
Kodolgalviņu skaits – 8420 (1720 kaujas gatavībā; 2700 – rezervē; 4000 nav lietojamas)
Pieņemts uzskatīt, ka padomju zinātnieku progresu kodolieroču jomā veicināja spiegu piegādātā informācija, norāda CNN. 1949.gadā PSRS pirmajā kodolizmēģinājumā izmantoja bumbu, kas bija ļoti līdzīga ASV testētajai.
Pēdējo gadu laikā Krievija un ASV strādā pie kodolieroču arsenāla mazināšanas. Arī Krievija var palaist savas kodolgalviņas gan no zemes, gan no jūras, gan nomest atombumbas no lidmašīnas.
Pirmais kodolizmēģinājums – 1952.gadā
Pēdējais kodolizmēģinājums – 1991.gadā
Kodolizmēģinājumu skaits – 45
Kodolgalviņu skaits – 225 (kaujas gatavībā mazāk par 160; aptuveni 60 – rezervē)
Lielbritānijas zinātnieku grupa, kas dēvēta par "britu misiju", palīdzējusi ASV kodolieroču izstrādes projektā, bet, kad 1946.gadā ASV ar likumu aizliedza sniegt šī projekta informāciju citām valstīm, briti sākuši savu patstāvīgo programmu.
ASV likumu laboja 1954.gadā, paverot jaunas sadarbības iespējas, un kopš tā laika vairāk nekā puse Lielbritānijas kodolizmēģinājumu notikuši sadarbībā ar ASV.
Lielbritānijai ir četras zemūdenes, kas nes kodolgalviņas, un šobrīd Londona var palaist kodolieročus tikai no jūras, jo 1988.gadā visas lidmašīnas, kas spējīgas nest kodolgalviņas "devās pensijā", vēsta CNN.
Pirmais kodolizmēģinājums – 1960.gadā
Pēdējais kodolizmēģinājums – 1996.gadā
Kodolizmēģinājumu skaits – 310
Kodolgalviņu skaits – 300 (kaujas gatavībā 290; 10 – gaida demontāžu)
Francijai pieder pasaulē trešais lielākais kodolieroču arsenāls, lai gan tas ir krietni mazāks nekā Krievijai vai ASV. 1996.gadā Francija demontējusi uz zemes bāzētas kodolgalviņas un samazinājusi kopējo kodolieroču palaišanas iekārtu skaitu uz pusi.
Šobrīd lielāka daļa no Francijas kodolgalviņām ir novietotas uz zemūdenēm, maza daļa ir paredzēta lidmašīnām vai arī gaida demontāžu.
Pirmais kodolizmēģinājums – 1964.gadā
Pēdējais kodolizmēģinājums – 1996.gadā
Kodolizmēģinājumu skaits – 45
Kodolgalviņu skaits – 240 (kaujas gatavībā aptuveni 180; pārējās gaida demontāžu vai uzstādīšanu uz zemūdenēm, kuru gan pagaidām Ķīnai nav)
Ķīnas kodolieroču programma sākās pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados pēc Korejas kara. Ķīna turpina paplašināt savu kodolarsenālu, lēš Amerikas zinātnieku federācija. Ķīnai pieder aptuveni 140 no zemes palaižamas kodolraķetes, vēl aptuveni 40 kodolgalviņas domātas lidmašīnām. Pārējās kodolgalviņas gaida vai nu uzstādīšanu uz pagaidām neesošajam zemūdenēm, vai nu demontāžu. Pēdējie dati liecina, ka Ķīna varētu tikt pie savas kodolzemūdenes divu gadu laikā.
Indija nolēma veidot savu kodolieroču arsenālu pēc pirmajiem Ķīnas kodolieroču izmēģinājumiem. 1998.gadā Indija rīkoja piecus kodolizmēģinājumus.
Indijas rīcībā ir gaisa un zemes palaišanas iekārtas, un tā vēlas pievienot savai kodolieroču programmai arī iespējas palaist kodolieročus no ūdens. Arī Indija turpina strādāt, lai saražotu vairāk kodolgalviņas.
Pirmais kodolizmēģinājums – 1998.gadā
Pēdējais kodolizmēģinājums – 1998.gadā
Kodolizmēģinājumu skaits – 6
Kodolgalviņu skaits – 90 līdz 110 (kaujas gatavībā - 0; pārējas noglabātas un var būt palaistas no zemes un gaisa)
Pēc kārtējā militāra konflikta ar Indiju 1972.gadā Pakistāna slepeni nolēmusi sākt savu kodolprogrammu. Atbildot uz Indijas kodolizmēģinājumu 1998.gadā, Pakistāna paziņoja, ka ir uzspridzinājusi sešas kodolbumbas pazemē, netālu no Indijas robežas.
Arī Pakistāna aktīvi strādā pie kodolgalviņu skaita palielināšanas, tā var palaist savus kodolieročus no zemes un no gaisa.
Ziemeļkoreja tikai cenšas iegūt kodolieročus.
Pirmais kodolizmēģinājums – 2006.gadā
Pēdējais kodolizmēģinājums – 2013.gadā
Kodolizmēģinājumu skaits – 3
Kodolgalviņu skaits – mazāk par 10
Ziemeļkoreja paziņojusi par 3 kodolizmēģinājumiem, pēdējais noticis šā gada februārī. Tāpat Ziemeļkoreja rīkojusi ballistiskās raķetes izmēģinājumu, taču pagaidām Phenjana nav apvienojusi abas tehnoloģijas, uzskata zinātnieki, vēsta CNN. Taču eksperti lēš, ka Ziemeļkorejas rīcībā jau ir pietiekami daudz plutonija desmit kodolgalviņām.
Ziemeļkorejas kodolprogramma sākās ar PSRS kodolreaktora uzstādīšanu. Pēc PSRS sabrukuma, 1994.gadā Ziemeļkoreja apņēmās apturēt kodolprogrammu apmaiņā pret palīdzību no ASV, lai būvētu kodolreaktorus enerģijas iegūšanai. Astoņus gadu vēlāk radās aizdomas par militāro kodolprogrammu, Ziemeļkoreja izraidīja no valsts Starptautiskās atomenerģijas aģentūras inspektorus, ANO Drošības padome akceptēja sankcijas pret Ziemeļkoreju, kuras tagad paplašinātas pēc katra kodolizmēģinājuma.
Pastāv aizdomas, ka Izraēlas rīcībā arī ir kodolieroči.
Datu par kodolizmēģinājumiem gan nav.
Kodolgalviņu skaits – oficiāli nav apstiprināts, ka Izraēlai būtu kodolieroči, bet eksperti lēš, ka tās rīcībā varētu būt aptuveni 10 kodolgalviņas.
Izraēla atsakās apstiprināt vai noliegt to, ka tās rīcībā būtu kodolieroči, taču zinātnieki lēš, ka tai varētu būt 80 kodolieroču vienības un pietiekami daudz plutonija, lai radītu 200 kodolgalviņas.
Bijušais Izraēlas premjers Šimons Peress kādā intervijā 1998.gadā atklāja, ka Izraēla sāka attīstīt kodolieroču programmu pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, lai izvairītos no kara.
Izraēlai ir zemūdenes un lidmašīnas, kas spēj nest kodolraķetes, taču oficiāli netiek atklāts, vai tās ir speciāli pielāgotas kodolieročiem. Daži eksperti pieļauj, ka Izraēlas rīcībā ir arī no zemes palaižamas raķetes, kas spēj nest kodolgalviņas.
Pēdējo desmit gadu laikā starptautiskā sabiedrība vairākkārt paudusi bažas par Irānas iespējamo vēlmi iegūt kodolieročus, ko Teherāna vienmēr noliegusi. 2011.gadā Starptautiskā atomenerģijas aģentūra atzina, ka bažām esot nopietns pamats. Irāna uzstāja, ka attīsta urāna bagātināšanas tehnoloģijas miermīlīgos nolūkos. Taču nevēlēšanas sadarboties ar Starptautisko atomenerģijas aģentūru noveda pie tā, ka ANO un vairākas rietumu valstis noteica sankcijas pret Irānu.
Kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem Irāna arī attīsta savas ballistiskās raķetes, taču eksperti uzskata, ka šīs raķetes nav spējīgas nest kodolgalviņas.
