Virkne pasaules valstu trešdien pauda bažas par situāciju Mjanmā, kur militārā hunta pielietoja spēku demokrātijas aktīvistu izklīdināšanai, nogalinot vismaz piecus protestētājus.
ANO Drošības padome pēc tajā ietilpstošo ES valstu prasības trešdien sasauca ārkārtas sēdi, lai lemtu par situāciju Mjanmā, paziņoja Francijas ārlietu ministrs Bernārs Kušnē.

Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns trešdien aicināja ANO Drošības padomi nekavējoties lemt, kā novērst asinsizliešanu Mjanmā, kas ir Lielbritānijas agrākā kolonija.

Brauns aicināja uz valsti nosūtīt ANO sūtni.

ASV Baltais nams pavēstīja, ka ziņas par vardarbību Mjanmā ir ļoti satraucošas un mudināja tās militāro huntu "ievērot iedzīvotāju cilvēktiesības un mierīgā ceļā pāriet uz demokrātiju".

Itālijas premjerministrs Romāno Prodi vērsās pie ES prezidējošās valsts Portugāles, aicinot sasaukt ES ārkārtas sēdi, lai apspriestos par iespējām apturēt asinsizliešanu.

Prodi pauda lielas bažas par Mjanmas militārās huntas uzsākto demonstrantu apspiešanu.

"Starptautiskajai sabiedrībai vajadzētu mobilizēties, lai visā pasaulē tiktu ievērotas cilvēktiesības un lai izpausmes brīvība tiktu garantēta mierīgā ceļā," viņš sacīja.

Vācijas valdība izsauca uz sarunām Mjanmas vēstnieku, paužot bažas un šoku par notikumiem Mjanmā.

Vācijas valdība norādīja, ka mūku un iedzīvotāju masveida protesti notiek miermīlīgi un mudināja militāro režīmu "atturēties no vardarbības un meklēt mierīgu risinājumu".

Vācijas valdības pārstāvis arī piebilda, ka tiek pārskatītas pašlaik pret Mjanmas režīmu spēkā esošās ES sankcijas.

ES ir aizliegusi 375 Mjanmas militārās huntas vadošiem pārstāvjiem iebraukt Eiropas Savienībā.

Savukārt Krievija paziņoja, ka situācija Mjanmā ir tās iekšēja lieta, iesakot starptautiskai sabiedrībai atturēties izdarīt uz to spiedienu.

"Mēs notikumus Mjanmā uzskatām par tās iekšēju lietu. Tāpat kā agrāk, mēs uzskatām, ka Mjanmā notiekošie procesi nerada draudus starptautiskajai vai reģionālajai drošībai un mieram," teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Cilvēktiesību grupas aicināja Drošības padomi noteikt Mjanmai ieroču tirdzniecības embargo un apturēt Ķīnas un Indijas ieroču pārdošanu Mjanmas militārajai huntai.

Eksperti norāda, ka jebkādām jaunām sankcijām vajadzētu sekot stingriem starptautiskajiem diplomātiskiem centieniem, lai izdarītu spiedienu uz huntu, mēģinot to pārliecināt pakļauties tautas bezprecedenta prasībām pēc brīvības.

Mjanmā notiekošās iedzīvotāju un budistu mūku masveida demonstrācijas ir divdesmit gados lielākā tautas nepakļaušanās militārajai huntai.

Iepriekšējās masveida protesta akcijas notika 1988.gadā, kad studentu vadīto demokrātijas atbalstītāju sacelšanos militārā hunta brutāli apspieda, nogalinot aptuveni 3000 protestētāju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!