Kontracepcija ir dažādi paņēmieni un līdzekļi, kuru izmantošana ļauj izvairīties no nevēlamas grūtniecības. Pieejamo līdzekļu klāstā ir gan barjermetodes (prezervatīvi, diafragmas, uzmavas, spermicīdi), gan hormonālā kontracepcija, intrauterīnā spirāle un visas nedrošās metodes: maksts skalošana, pārtrauktais dzimumakts, kalendārā metode.
Drošākās garantijas
Pasaulē par drošāko kontracepcijas metodi atzīst sterilizāciju, un tikai pēc tam hormonālo kontracepciju. Sievietei, kura katru dienu lieto tabletes, jābūt disciplinētai, citādi tām nav jēgas un efektivitātes. Zinātnisko pētījumu dati rāda, ka pareiza hormonālās kontracepcijas tablešu lietošana garantē efektivitāti līdz pat 99,9 procentiem.
Salīdzinoši jauns kontracepcijas līdzeklis ir hormonālais plāksteris, ko līmē uz ādas. Tas caur ādu asinīs izdala nemainīgu hormonu devu, kas aizkavē ovulāciju - olnīcas izdalītās olšūnas neapaugļojas. Šie hormoni arī sabiezina dzemdes kakla gļotas, apgrūtinot spermatozoīdu nokļūšanu dzemdes dobumā.
Ne tik plaši izplatīta metode ir injicējamā kontracepcija. Arī tā novērš ovulāciju, rada dzemdes kakla gļotu sabiezēšanu un samazina dzemdes gļotādas funkcionālās spējas.
Tomēr visdaudzveidīgākie ir perorālie kontracepcijas līdzekļi, un mūsdienās tie ir piemēroti visām auglīgā vecuma sievietēm.
Jautājumā, cik ilgi sieviete drīkst lietot kontracepcijas tabletes, ārstu viedokļi atšķiras. Daļa uzskata, ka laiks ir neierobežots - kamēr vien sieviete vēlas būt pasargāta no nevēlamas grūtniecības. Citi iesaka ik pēc pieciem gadiem sarīkot „hormonālās kontracepcijas brīvdienas" un kādu laiku izsargāties, izmantojot prezervatīvu.
Domas dalās arī par intrauterīnajām spirālēm.
Tiesa, menopauzes periodā, olnīcām izbeidzot savu darbību, lai sievietes neļautos straujam novecošanas procesam, ieteicama hormonu aizstājterapija.
Pasargā un ārstē
Ja sieviete ir vesela, viņai ir regulāra dzimumdzīve, stabilas partnerattiecības un ir svarīga droša kontracepcijas metode, tad ieguvumi, ko sniedz hormonālā kontracepcija, atsver īslaicīgas blakusparādības.
Tablešu priekšrocība ir drošība seksuālajā dzīvē, jo sieviete pārstāj bažīties par nevēlamu grūtniecību un var drošāk plānot savu intīmo dzīvi. Tas ir vienīgais aizsardzības līdzeklis, kas neietekmē intīmās dzīves dabiskumu. Tiesa gan, nepasargā no seksuāli transmisīvām slimībām un HIV infekcijas.
Mūsdienās hormonālo kontracepciju iespējams izmantot ne tikai izsargāšanās nolūkos, bet arī veselības uzlabošanai.
Tabletes palīdz nostabilizēt menstruālo ciklu - nu tam ir strikti noteikts dienu skaits, jo tiek nomākta dabiskā olnīcu aktivitāte, tomēr saglabājot hormonu līdzsvaru. Vienlaikus tiek regulēts asins zuduma daudzums, menstruācijas ir vieglākas, nesāpīgākas un īsākas, jo sievietēm ar izteikti spēcīgu asiņošanu ir nogurdināmība un var attīstīties mazasinība. Samazinās premenstruālais sindroms. Sarūk ārpusdzemdes grūtniecības iestāšanās risks, jo tablešu lietošanas laikā nenotiek ovulācija un līdz ar to bērna ieņemšana nav iespējama.
Pārtraucot kontraceptīvo tablešu lietošanu, dabiskais menstruālais cikls kādu laiku var būt tikpat regulārs, tomēr vēlāk atgriežas vecajās sliedēs, jo netiek novērsts tā neregularitātes cēlonis.
Tabletes mazina arī piņņu rašanos un uzlabo ādas struktūru.
Pētījumi rāda, ka sievietes, kuras lieto hormonālo kontracepciju, retāk slimo ar iegurņa infekcijām vai cieš no ārpusdzemdes grūtniecības, olnīcu cistas, olnīcu vai dzemdes kakla vēža. Visas šīs slimības var mazināt sievietes auglību, vismaz īslaicīgi. Dažu hormonālās kontracepcijas preparātu lietošana samazina risku saslimt ar labdabīgām krūts slimībām.
Diemžēl Latvijā nav vērā ņemamu pētījumu par kombinētās hormonālās kontracepcijas ietekmi uz sievietes veselību, ir tikai ārstu novērojumi. Diskusijas par šo tablešu iedarbību uz sievietes veselību notiek pastāvīgi.
Ginekoloģe Margarita Puķīte atgādina zināmo - jebkurš medikaments, ko cilvēki lieto, ietekmē organismā notiekošos procesus. No šāda viedokļa hormonālo kontracepciju nevar uzskatīt par absolūti nekaitīgu. Tomēr iespējamie nelabvēlīgie efekti vairumā gadījumu ir daudz nenozīmīgāki salīdzinājumā ar nevēlamas grūtniecības, dzemdību un abortu risku.
Hormonālās kontracepcijas līdzekļus droši var lietot vairākus gadus, taču vēlamas ginekoloģiskās apskates reizi gadā.
Šīs tabletes ieteicams nelietot divus līdz trīs mēnešus pirms plānotās grūtniecības. Tomēr tas nenozīmē, ka mazulis nevar pieteikties jau pirmajā ciklā pēc pārtraukšanas.
Nav ideālas pasaules
Katra sieviete ir individuāla, līdz ar to nedrīkst paļauties uz draudzeņu ieteikumiem vai atsauksmēm internetā. Ir sievietes, kuru organisms hormonālās tabletes nepanes, citām dažu mēnešu laikā palielinās svars, vēl kādām, sākot lietot hormonālo kontracepciju, pazūd menstruācijas. Tāpēc Latvijā šīs tabletes, izņemot „avārijas" kontracepcijas līdzekļus, jau vairākus gadus vairs nav nopērkamas bez receptes.
Sievietēm, kuras izvēlējušās šo aizsargāšanās metodi, iespējams neliels diskomforts, kas saistīts ar krūšu piebriešanu vai nelielu asiņošanu pirmajos tā lietošanas mēnešos.
Pretapaugļošanās tabletes var palēnināt vielmaiņu, tādēļ ir varbūtība nedaudz pieņemties svarā, taču lielāko problēmu M. Puķīte saskata sieviešu kūtrumā laikus par to nepastāstīt ginekologam. „Nozīmēju zāles un savu pacienti atkal redzu tikai apmēram pēc gada, kad viņai no jauna vajadzīga recepte tablešu iegādei. Taču tad lietas labā var izdarīt daudz mazāk."
Bieži vien maldīgu iespaidu par svara pieaugumu rada hormonālās kontracepcijas tabletēm raksturīgā īpašība organismā aizturēt ūdeni. Savlaicīga vizīte pie ginekologa var palīdzēt to novērst, izvēloties citu medikamentu, kam nav šādas tendences.
Priecājas tās sievietes, kuru organismā hormonālā kontracepcija vielmaiņu paātrina. Diemžēl pretapaugļošanās tabletes tomēr nav novājēšanas diētas sastāvdaļa - to lietošanas mērķi nosaka jau pats apzīmējums.
Mūsdienās kontraceptīviem medikamentiem ir zems hormonu līmenis, tādēļ tos daudz drošāk var nozīmēt sarežģītās situācijās, piemēram, ja ir varikozas kāju vēnas, migrēna vai cukura diabēts. Agrāk, sirgstot ar šīm slimībām, pretapaugļošanās tablešu lietošana bija pat kaitīga un nevēlama.
Arī uz libido perorālo kontracepcijas līdzekļu iedarbība vēl nav izpētīta, turklāt katras sievietes reakcija uz šiem medikamentiem ir individuāla. Pretapaugļošanās tablešu radītā drošības izjūta novērš stresu un mazina adrenalīnu, tādēļ sieviešu sūdzības, ka hormonālā kontracepcija mazina seksuālās vēlmes, psihoterapeiti skaidro tikai ar iedomām. Iespējams, sievietes ir nogurušas arī no steidzīgā dzīves ritma, tāpēc vairs nav izteikti seksuāli aktīvas. Tiesa, atšķirīga iedarbība ir vienas un triju fāžu tabletēm, kas rada hormonālās svārstības, no kurām atkarīgs libido. Jaunām sievietēm gan asinis kūsā, un viņas joprojām grib eksperimentēt.
Neapgāžamu pierādījumu gaidās
Hormonālo kontracepcijas līdzekļu iedarbība uz sievietes organismu ir pētīta gadiem ilgi, lietojot visdažādākās metodes. Tomēr par visu pilnīgi drošas mēs nevaram būt nekad. Lietojot pretapaugļošanās līdzekļus bērna zīdīšanas laikā, līdz galam nav noskaidrota to ietekme uz mazuli, jo daļa ar medikamentiem uzņemto hormonu nonāk arī mātes pienā.
Galvenā problēma, ko uzsver ginekoloģe Puķīte, ir tā, ka nevienu indivīdu nevar izmeklēt visā pilnībā - izrakstot kādas zāles, to ietekmi var novērot tikai lietošanas laikā.
Tomēr, izrādās, sievietēm, kuras lieto hormonālo kontracepciju, ir mazāks risks iegūt labdabīgas krūts dziedzeru slimības, dzemdes un olnīcu vēzi. Tas tālab, ka mūsdienu kontracepcijas tabletes satur nelielu hormonu estrogēna un progesterona devu. Šobrīd pamatoti ir pierādījumi, ka preparāti, kas satur tikai 20 miligramu sintētiskā estrogēna etinilestradiola, ievērojami uzlabo krūšu veselību vai pat novērš mastopātiju.
Taču vienmēr ir svarīgi, kādus vēl medikamentus sieviete lieto paralēli un kāds ir viņas dzīvesveids. Diemžēl, ja sievietes mātei, māsai vai citai tuvai radiniecei ir bijušas ļaundabīgas dzimumorgānu slimības, arī viņai tās var būt iedzimtas. Šādos gadījumos var būt pat svarīgi nedaudz ietekmēt sievietes hormonu izstrādi, lai radītu līmeni, kas nestimulē nelabvēlīgas slimības attīstību.
Izplatīts viedoklis par kontracepcijas tablešu lietošanu ir tai sekojoša neauglība. Uz to M. Puķīte atbild ar provokatīvu pretjautājumu - vai šī sieviete mirklī pirms pirmās hormonālās kontracepcijas tabletes ieņemšanas bija auglīga un vai jau tobrīd viņas organismā nebija vēža šūnu, kas sākušas veidot audzēju?
Vispretrunīgākie dati ir par kontraceptīvo līdzekļu ietekmi uz krūts vēzi. Šī diagnoze biežāk ir jau nobriedušām sievietēm, tādējādi ir apgrūtināta saiknes izvērtēšana starp vēzi un jaunībā lietotiem kontracepcijas līdzekļiem. Nevar noliegt, ka hormonālo pretapaugļošanās tablešu lietošanas laikā diagnosticēts vēzis attīstās ātrāk, kaut gan labas ziņas ir par nelielas devas hormonālo kontracepciju - pētījumos novērots, ka labdabīgas krūts slimības un krūts vēzis šo tablešu lietotāju vidū ir retas.
Latvijas Kontraceptoloģijas asociācijas prezidente Melānija Oreāna atbalsta viedokli, ka kontraceptīvie līdzekļi mazina krūts dziedzeru audzēju un cistu rašanās risku. Arī onkoloģe profesore Dace Baltiņa apgalvo, ka neviens labdabīgs krūts veidojums nav iemesls, lai atteiktos no hormonālās kontracepcijas lietošanas. „Ir pat novērots, ka sievietēm, kuras regulāri lieto šīs tabletes, retāk veidojas cistas un fibroadenomas. Turklāt hormonālo līdzekļu lietošana stabilizē hormonālo svārstību līmeni," pamato Baltiņa.
Ilgstoši lietojot hormonu terapiju, jāņem vērā to izvadīšana no organisma caur aknām. Tādēļ hepatologi gan apgalvo, ka orālā kontracepcija nebūt nav nekaitīga.
Kontracepcijas brīvdienas
Viens noteikti ir skaidrs - hormonālās kontracepcijas līdzekļus var lietot ilgstoši, bet ne visu mūžu. Ginekoloģe gan brīdina, ka sievietes sev lielāku ļaunumu nodara, pretapaugļošanās tabletes vienu mēnesi lietojot, nākamo ne.
Puķīte iesaka ik pēc apmēram triju gadu nepārtrauktas hormonālo kontracepcijas līdzekļu lietošanas ieplānot grūtniecību vai arī pusgadu ieturēt pauzi. Tas nepieciešams, lai organismā atjaunotos dabiskais hormonālais balanss. Turklāt jāņem vērā, ka jaunām sievietēm grūtniecība rada daudz mazāk komplikāciju, lai gan nav pierādījumu, ka pretapaugļošanās tabletes nemaina sievietes hormonu līdzsvaru tā, ka grūtniecība tomēr neiestājas. Tādēļ, drošs paliek nedrošs, šī kontracepcijas metode nav vēlama ļoti jaunām sievietēm.
Tām, kuras nav dzemdējušas, ieteicams apmēram četru mēnešu pārtraukums ik pēc gada pretapaugļošanās tablešu lietošanas, lai organisms atgūtos un atjaunotos normālais menstruālais cikls.
Hormonālā kontracepcija nav vēlama, ja sieviete cieš no migrēnas, viņai ir augsts asinsspiediens vai asinsrites traucējumi. To nevajadzētu lietot ļaundabīgo audzēju vai smagu aknu slimību gadījumā.
Kombinēto pretapaugļošanās tablešu lietošana jāpārtrauc sievietēm, kuras pēc 35 gadu vecuma dienā izsmēķē vairāk nekā desmit cigarešu, jo hormona estrogēna un cigarešu dūmos esošo vielu mijiedarbība nelabvēlīgi iedarbojas uz asinsvadu sieniņām, palielinot trombu rašanās risku. Tādēļ, pirms izvēlēties piemērotāko kontracepcijas metodi, ginekologam par pacienti der zināt ne tikai to, kas attiecas uz sievietes seksuālo veselību. Arī turpmākajās vizītēs pacientei jāatmet kautrība un jādalās iespaidos par lietoto medikamentu, jo tā veidojas arī ārsta pieredze, īpaši tad, ja pielieto jaunu preparātu.
Iedrošinājumam Margarita Puķīte piebilst: „Sievietei nav jābūt upurim, jo, informējot ārstu, var daudz ko labot." Un tā arī ir - par savu veselību un pašsajūtu, pirmkārt, esam atbildīgas pašas.