Militāristi vēlas, lai jaunā konstitūcija saņemtu pārliecinošu atbalstu, tādā veidā attaisnojot Mursi gāšanu. Tomēr gāztā prezidenta pārstāvētā kustība "Musulmaņu brālība", kas ir pasludināta par teroristisku organizāciju, referendumu boikotē un pastāv vardarbības draudi.
Neilgi pirms balsošanas sākuma nograndis sprādziens pie tiesas ēkas Kairā. Nav pienākušas ziņas, ka eksplozijā kāds būtu cietis.
Divās referenduma dienās par drošību pie balsošanas iecirkņiem rūpēsies 200 000 policistu, 150 drošības vienību un 200 kaujas grupu.
Jauno konstitūciju izstrādāja 50 cilvēku liela komisija, kurā bija tikai divi pārstāvji no islāmistu partijām. Pagaidu valdība uzsver, ka jaunais pamatlikums garantēs vairāk tiesības un brīvības, kā arī ir svarīgs posms ceļā uz stabilitāti.
Konstitūcija paredz, ka prezidents amatā var atrasties divus četru gadu termiņus, bet parlaments var ierosināt viņa atlaišanu. Islāms ir valsts reliģija, bet tiek nodrošināta pilnīga ticības brīvība.
Valsts nodrošina vīriešu un sieviešu līdztiesību. Politiskās partijas nevar tikt veidotas balstoties uz "reliģiju, rasi, dzimumu vai ģeogrāfiju". Armija nosauks aizsardzības ministru nākamajiem diviem prezidentūras termiņiem.
Kritiķi uzskata, ka konstitūcija izstrādāta par labu armijai un nodod 2011. gada revolūcijas, kurā tika gāzts prezidents Hosni Mubaraks, ideālus. Viņi norāda uz to, ka nākamos astoņus gadus aizsardzības ministru būs tiesības iecelt armijai, militārais budžets ir ārpus civilās kontroles, kā arī uz nosacījumu, kas atļauj civilpersonas tiesāt militārajās tiesās.
Pārliecinošs atbalsts konstitūcijai būtu solis pretī jaunām prezidenta un parlamenta vēlēšanām. Uz prezidenta amatu varētu kandidēt arī armijas komandieris Abdelfatahs al Sisi, kurš atbalstīja Mursi gāšanu.
Mursi bija Ēģiptes pirmais demokrātiski ievēlētais prezidents, kuru pēc gada valdīšanas 2013. gada jūlijā gāza armija, reaģējot uz miljoniem ar prezidenta darbu neapmierinātu cilvēku protestiem.
Mursi kopš tā laika atrodas arestā, viņam ir izvirzītas vairākas apsūdzības par prezidentūras laika darbībām. Pats eksprezidents un viņa atbalstītāji apsūdzības uzskata par politiski motivētām. Aiz restēm ir nokļuvuši arī daudzi "Musulmaņu brālības" līderi un biedri.
Vardarbībā pēc Mursi gāšanas bojā ir gājuši vairāk nekā 1000 cilvēku.
