Vēstulē ikvienam pasaules iedzīvotājam Francisks vainojis cilvēku alkatību un pašiznīcinošo pakļaušanos jaunajām tehnoloģijām un progresam pie kritiskās situācijas, kādā nonākusi "mūsu māsa, māte Zeme".
Pāvesta enciklika izsūtīta visiem Romas katoļu bīskapiem sešus mēnešus pirms ANO starptautiskās klimata pārmaiņām veltītās konferences Parīzē.
Enciklika ir pamatprincipu apkopojums, kuram jāsniedz vadlīnijas katoļu mācībā par kādu konkrētu tēmu. Dokuments uzrakstīts pēc konsultācijām ar vairākiem ekspertiem un zinātniekiem.
Šis ir pirmais šāds dokuments, kuru Francisks rakstījis pats. Iepriekšējā enciklika par ticību, kura tika publicēta 2013.gadā, lielā mērā bija pārņemta no priekšteča Benedikta XVI.
Vides aktīvisti ar lielu prieku uzņēmuši pāvesta atbalstu klimata izmaiņu ierobežošanai, taču kritiķi norādījuši, ka Parīzē gaidāmajās debatēs reliģijai nebūtu jāspēlē nekāda loma.
Skeptiķi jau pirms dokumenta publiskošanas noraidīja tajā pausto apgalvojumu, ka pie klimata izmaiņām galvenokārt vainojama cilvēku rīcība.
Pāvesta Franciska enciklikā, kas ir sava veida vides aizsardzības manifests, teikts, ka lielākā daļa globālās sasilšanas pēdējās desmitgadēs radusies no siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas, bet to izraisījušas galvenokārt cilvēku darbības.
Enciklika neatstāj šaubas, ka, pēc Franciska domām, pasaule strauji tuvojas katastrofai.
"Ja esošās tendences turpināsies, šis gadsimts var pieredzēt ekstraordināras klimata izmaiņas un bezprecedenta ekosistēmu iznīcību, kam būs nopietnas sekas mums visiem," teikts dokumentā.
Sekas nozīmēs arī ūdens līmeņa celšanos jūrās, kas tieši apdraudēs ceturtdaļu pasaules iedzīvotāju un visvairāk skars jaunattīstības valstis.
Brīdinot, ka tuvākajās desmitgadēs iespējams akūts ūdens trūkums, pāvests norādījis, ka lielu multinacionālu uzņēmumu kontrole pār ūdens resursiem var kļūt par avotu konfliktiem šajā gadsimtā.
Francisks paudis pārliecību, ka bagātajām valstīm jāuzņemas atbildība par klimata izmaiņu izraisīšanu un jāpalīdz risināt šī problēma, samazinot ogļskābās gāzes emisiju un palīdzot jaunattīstības valstīm īstenot ilgtspējīgas reformas enerģijas ražošanā.
Pāvests arī paziņojis, ka pasaulei būtu jāpārstāj izmantot ogles, naftu un dabasgāzi, kas jāaizstāj ar citiem enerģijas avotiem.
Lai to paveiktu, jaunattīstības valstīm būs nepieciešama finansiāla palīdzība, proti, bagāto valstu atbalsts, paziņojis pāvests, piebilstot, ka tas būtu jāiemūžina saistošos līgumos.
Dokumentā uzsvērts, ka steidzami nepieciešamas starptautiskas vienošanās, jo vietējās varasiestādes ne vienmēr spēj efektīvi rīkoties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
