Vācijas kanclere Angela Merkele pirmdienas rītā atzinusi, ka koalīcijas sarunas izgāzušās, un tagad Eiropas Savienības (ES) ietekmīgākajai valstij draud politiskā krīze, kas var novest pie nepieciešamības izsludināt ārkārtas vēlēšanas.
Pēc vairāk nekā četras nedēļas ilgušajām sākotnējām koalīcijas sarunām ar Merkeles vadītajiem kristīgajiem demokrātiem (CDU), viņu Bavārijas meitaspartiju CSU un "zaļajiem", liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP), norādot uz nepārvaramām domstarpībām, negaidīti paziņoja par izstāšanos no sarunām.
Merkele pirmdienas rītā žurnālistiem paziņoja, ka tagad par turpmāko rīcību konsultēsies ar prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru.
"Šī būs dziļu pārdomu diena," preses konferencē atzina Merkele. "Kā kanclere es darīšu visu, lai gādātu, ka gaidāmo smago nedēļu laikā valsts tiek labi pārvaldīta."
Tagad Vāciju gaida nedēļas, ja ne mēneši bez patiesi rīcībspējīgas valdības. Lai gan Merkele un viņa līdzšinējais kabinets turpinās pildīt savus pienākumus, nav gaidāms, ka tas varētu pieņemt kādus svarīgus politiskus lēmumus.
Pēc sarunu izgāšanās par tā dēvētās Jamaikas koalīcijas izveidošanu atlikuši vairs tikai divi scenāriji, no kuriem Vācijas pēckara vēsturē vēl neviens nav izmēģināts. Vai nu Merkele mēģina izveidot mazākuma valdību, vai arī, ja valdību izveidot neizdodas, tiek izsludinātas pirmstermiņa vēlēšanas.
CDU/CSU līdzšinējie partneri tā dēvētajā lielajā koalīcijā sociāldemokrāti (SPD) pēc vēsturiskās sagrāves septembrī notikušajās Bundestāga vēlēšanās paziņojuši par aiziešanu opozīcijā un noraidījuši iespēju turpināt sadarbību ar konservatīvajiem.
Merkele, kas kanclera krēslā aizvadījusi jau 12 gadus, ļāvusi noprast, ka nevēlas vadīt arī mazākuma valdību, jo tas draud ar politisko nestabilitāti.
Tajā pašā laikā tradicionālās partijas nevēlas jaunas vēlēšanas, jo bažījas, ka tādējādi savas pozīcijas var vēl vairāk nostiprināt pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD), kas septembrī, iegūstot 13% balsu, pirmo reizi iekļuva parlamenta apakšpalātā.
Tajā pašā laikā Vācijas nespēja izveidot jauno valdību var ietekmēt visu Eiropu, sākot ar Francijas prezidenta Emanuela Makrona ierosinātajām eirozonas reformām un beidzot ar ES turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju pēc tās izstāšanās no bloka.
Reaģējot uz FDP līdera Kristiāna Lindera paziņojumu par izstāšanos no sarunām, eiro kurss jau ir krities, lai gan analītiķi norāda, ka pagaidām vēl īsti nav skaidrs, kā Vācijas situācija ietekmēs Eiropas vienoto valūtu ilgtermiņā.
Iespējamā pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšana var nozīmēt arī Merkeles politiskās karjeras beigas, jo sagaidāms, ka konservatīvo nometnē daudzi uzdos jautājumu, vai viņa ir piemērota vēlreiz uzņemties CDU/CSU kampaņas vadību.
Arī laikraksta "Die Welt" veiktā aptauja liecina, ka 61,4% vāciešu koalīcijas sarunu izgāšanos uzskata vienlaikus par Merkeles karjeras galu, un tikai 31,5% aptaujāto ir pretējās domās.
