Politiskā krīze premjerministres Magdalēnas Andešones valdībai draudēja nieka trīs mēnešus pirms parlamenta vēlēšanām un nepilnu gadu pēc tam, kad Zviedrijas valdība tika gāzta, bet jau pēc dažām nedēļām tika izveidota no jauna.
Neuzticības balsojumu ierosināja galēji labējā partija "Zviedrijas Demokrāti", kas vaino tieslietu ministru Morganu Juhansonu nespējā iegrožot augošo bandu vardarbību.
Liberālkonservatīvā "Moderātu koalīcijas partija", "Liberāļi" un "Kristīgie demokrāti" paziņoja, ka atbalstīs neuzticības izteikšanu.
Šīm četrām opozīcijas partijām kopā ir 174 deputātu vietas parlamentā, bet tām vajag vēl vienu balsi, lai priekšlikums par neuzticības izteikšanu tiktu pieņemts.
Tā kā trūkst tikai vienas balss, izšķiroša loma tikusi bijušajai Kreisās partijas biedrei Aminei Kakabavei, kas kopš 2019.gada ir neatkarīga deputāte.
Valdība šodien paziņoja, ka panākusi vienošanos ar Kakabavi.
Amine Kakabave jaunībā bijusi Irānas kurdu partizānu grupējuma locekle. Viņa ir izpelnījusies uzmanību laikā, kad Zviedrijas ieceri iestāties NATO bloķē Turcija, apsūdzot Zviedriju patvēruma došanā kurdu partizānu grupējuma "Kurdistānas Strādnieku partija" (PKK) dalībniekiem.
Kopš pagājušajā nedēļā tika paziņots par gaidāmo neuzticības balsojumu, Kakabave ir paziņojusi, ka viņa mēģinās panākt valdošās Sociāldemokrātiskās partijas solījumu nepakļauties Turcijas prasībām ceļā uz NATO, citādi viņa grasās balsot pret Juhansonu.
Kakabave šodien paziņoja Zviedrijas medijiem, ka ieguvusi solījumus, ko vēlējusies panākt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
