Pēc sestdien notikušās zemestrīces Pamira kalnos Tadžikistānā bez pajumtes ziemas salā palikuši vismaz 10 000 cilvēku, svētdien paziņojušas amatpersonas. Tomēr vairāki Krievijas mediji min pat divas reizes lielāku skaitli. Domājams, ka patiesie postījumu apmēri vēl nav pienācīgi izvērtēti, jo šis kalnu rajons pie Afganistānas robežas nav viegli pieejams pat labā laikā.

Ziņu par upuriem šobrīd nav - kā apgalvo Tadžikistānas varas iestādes, māla kleķa māju iemītnieki izskrējuši ārā, sajūtot jau pirmo zemes iedrebēšanos, tomēr ievainotie esot. Zināms, ka gājuši bojā simtiem lopu - aitu un kazu, kas kalniešiem ir svarīgs iztikas avots.

Pēc ASV Ģeoloģiskā dienesta (USGS) datiem, zemestrīces stiprums sasniedza 5,3 balles pēc Rihtera skalas un tās epicentrs atradās aptuveni 235 kilometrus uz austrumiem no Tadžikistānas galvaspilsētas.

Sākotnēji vietējās amatpersonas apgalvoja, ka pazemes grūdiens skāris tikai divus nelielus kišlakus Kalnu Badahšanas autonomā apgabala Vančas rajonā, taču saskaņā ar jaunākajām ziņām pilnīgi vai daļēji sagruvušas vairāk nekā tūkstoš mājiņas. Pašā Vančā zemestrīce nopostījusi vēl virkni citu ēku, tostarp divas skolas un slimnīcu, kā arī elektrolīniju.

"Mēs dzīvojam pastāvīgās izbailēs. Naktī baidāmies gulēt. Liekas, ka zeme zem kājām visu laiku šūpojas," ziņu aģentūrai AFP pa tālruni sacījis kāds cietušā rajona iedzīvotājs.

Zemestrīces piemeklētajā rajonā gaisa temperatūra šobrīd ir aptuveni mīnus pieci grādi, snieg sniegs. Pēc amatpersonu teiktā, bez pajumtes palikušie cilvēki izmitināti pie radiniekiem, skolās un sabiedriskajās ēkās, tomēr iespējams, ka šī informācija nav pilnīga, jo vienīgais ceļā, kas savieno Kalnu Badahšanas centru Horogu ar vissmagāk cietušajiem ciemiem kalnos, nav izbraucams zemes nogruvumu dēļ, ar turieni nav arī telefonsakaru.

Vančas rajona vadība šobrīd lēš, ka zemestrīces nodarītie postījumi sasniedz aptuveni pusotru miljonu dolāru (733 500 latu), bet arī šis vērtējums acīmredzot nav galīgs.

Kā vēsta izdevums "Forum.msk.ru", zemestrīce Vančas rajonā pievērš uzmanību arī tāpēc, ka notikusi tikai simts kilometrus no Sarezas ezera, kas izveidojies pirms gandrīz simts gadiem, kad cita pazemes grūdiena rezultātā milzīga klinšu un zemes masa nosprostojusi kādu ieleju.

Ekspertu bažas izraisa datormodelēšanas dati, kas liecina, ka gadījumā, ja šis dabiskais aizsprosts neizturētu kādu pazemes grūdienu, katastrofas zonā nonāktu seši miljoni cilvēku ne vien Tadžikistānā un Afganistānā, bet arī Uzbekistānā un Turkmenistānā.

Trūcīgās Tadžikistānas rīcībā faktiski nav nekādu līdzekļu šīs problēmas risināšanai, norāda izdevums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!