ASV federālie aģenti jau bija aizveduši 89 gadus veco Demjaņuku uz nestuvēm no viņa mājām, lai deportētu viņu uz Vāciju, kur viņu sagaida tiesas prāva par līdzdalību ebreju nogalināšanā Otrā pasaules kara laikā.
Tomēr brīdi pēc Demjaņuka aizvešanas no viņa mājām ASV tiesa apstiprināja viņa advokātu lūgumu apturēt deportāciju līdz kārtējās apelācijas iesniegšanai.
Galu galā Demjaņukam pie kājas piestiprināta elektroniskā izsekošanas ierīce un viņām ļauts atgriezties mājās.
Tas ir kārtējais pavērsiens Demjaņuka ilgajā sāgā, kuras laikā viņš par mata tiesu izvairīties no pakāršanas Izraēlā par kara noziegumiem un vairākus desmitus gadus pavadījis cīnoties par ASV pilsonības saglabāšanu.
ASV Tieslietu departaments un Imigrācijas dienests atteicās komentēt Demjaņuka palikšanu, norādot tikai, ka ASV valdība turpinās savus centienus, lai panāktu Demjaņuka izraidīšanu no ASV.
"Viņš saņems savu sodu," sacīja viens no Simona Vīzentāla centra dibinātājiem rabīns Mārvins Hīrs, paužot pārliecību, ka Demjaņuks zaudēs apelāciju un tiks deportēts uz Vāciju.
Kaut arī atzīstot, ka otrdienas notikumi Demjaņuka ģimenei ir bijuši smagi, Hīrs norādīja, ka Demjaņuka vārgais veselības stāvoklis un lielais vecums nav iemesls, lai nesauktu viņu tiesas priekšā.
"Man nav nemazākā līdzjūtība par faktu, ka viņam ir 89 gadi, jo es domāju par upuriem, kurus viņš palīdzēja stumt gāzes kamerās un kas būtu gribējuši nodzīvot līdz 89 gadiem," sacīja Hīrs.
Apsūdzētā dēls Džons Demjaņuks jaunākais solījis darīt visu, lai viņa tēvs netiktu izdots Vācijai.
Nesenā intervijā laikrakstam "Bild" Demjaņuka laulātā draudzene Vera sacīja: "Tagad mēs tikai vēlamies nomirt mierā."
Martā Vācijas varasiestādes izdeva Demjaņuka aresta orderi, balstoties uz apsūdzībām, ka viņš 1943. gadā no marta līdz septembrim nacistu okupētajā Polijā strādājis Sobiboras koncentrācijas nometnē.
Aculiecinieki ASV izmeklētājiem teikuši, ka Demjaņuks redzēts Sobiboras nometnē, kur viņš ebrejiem spēris un sitis ar automāta laidni, liekot upuriem ātrāk pamest dzelzceļa vagonus.
Pats Demjaņuks noliedz, ka tieši viņš ir meklētais nacistu nometnes apsargs, un ir lūdzis patvērumu ASV, apgalvojot, ka viņa deportācija uz Vāciju pielīdzināma spīdzināšanai.
Demjaņuka advokāti arī norāda, ka viņa veselības stāvoklis ir pārāk slikts, lai viņš pārciestu ceļu uz Vāciju.
Demjaņuks pret savu deportāciju no ASV cīnās 30 gadus. ASV Augstākā tiesā pagājušā gada maijā noraidīja Demjaņuka apelāciju imigrācijas dienesta lēmumam deportēt viņu.
Neskatoties uz ASV Augstākās tiesas spriedumu par Demjaņuka izraidīšanu, ASV nevarēja viņu deportēt, jo neviena valsts nepiekrita viņu uzņemt. Tiesas lēmums paredz Demjaņuku deportēt vai nu uz viņa dzimto Ukrainu, vai Vāciju.
Demjaņukam 1981. gadā tika atņemta ASV pilsonība un viņš tika izdots Izraēlai, kur 1988. gadā viņam tika piespriests nāvessods, balstoties uz aculiecinieku liecībām, ka viņš bijis apsargs ar iesauku "Ivans Bargais" Treblinkas nāves nometnē.
Taču Izraēlas Augstākā tiesa 1993. gadā atcēla viņam piespriesto nāvessodu, jo pēc Padomju Savienības izjukšanas atklātībā nonāca arhīva dokumenti, kas liecināja, ka sadistiskais apsargs Treblinkā, iespējams, bijis cits cilvēks - Ivans Marčenko.
1998. gadā ASV tika atjaunota Demjaņuka pilsonība, taču Tieslietu ministrija no jauna izvirzīja viņam apsūdzības, apgalvojot, ka viņš strādājis pie nacistiem par apsargu Sobiboras, Maidanekas un Flosenburgas koncentrācijas nometnēs.
2002. gadā viņam no jauna tika atņemta ASV pilsonība, jo dokumentāli pierādījumi, ieskaitot apdilušu Vācijas identitātes karti ar Demjaņuka fotogrāfiju un parakstu, pārliecināja tiesnesi, ka apsūdzētais ir bijis apsargs nacistu nometnēs.
Demjaņuks, 1952. gadā ierodoties ASV, apgalvoja, ka viņš tika iesaukts padomju armijā un kļuva par vāciešu kara gūstekni. Viņš noliedz, ka būtu sadarbojies ar nacistiem.