Otrā pasaules kara laikā vairāk nekā 450 000 nacistiskās Vācijas karagūstekņu tika nogādāti Amerikas Savienotajās Valstīs. Izmitināti 700 nometnēs, viņi gaidīja savu likteni. Kara beigās visi gūstekņi tika nosūtīti atpakaļ, izņemot septiņus, kuri pamanījās izbēgt. Sešus no viņiem diezgan ātri saņēma ciet un nosūtīja uz dzimteni. Vienīgi Georgs M. Gertners, dzimis Šveidnicā (mūsdienu Svidņica, Polijas Lejassilēzijas vojevodiste), pazuda kā ūdenī. Četras desmitgades viņa fotogrāfija atradās Federālā izmeklēšanas biroja meklētāko personu saraksta augšgalā, taču atrast viņu tā arī neizdevās. Kāds ir šī cilvēka stāsts? Par to šajā rakstā.
1920. gadā dzimušais Georgs bija ļoti jestrs bērns, skolā izdaudzināts kā lielisks sportists, labs slēpotājs un diezgan liels pārgalvis, kurš sapņoja dienās izmācīties par arhitektu. Diemžēl, kā jau tas dzīvē mēdz notikt, visi cēlie sapņi nonāca kaķim zem astes, jo Georgs sasirga ar difteriju smagā formā un palika bez izglītības – cerības uz milzīgu konstrukciju projektēšanu tā arī palika nepiepildītas.
Eiropā plosījās Otrais pasaules karš, un 1939. gadā Georgs brīvprātīgi pieteicās Vērmahtā (nacistiskās Vācijas bruņotie spēki), kā rezultātā nokļuva Āfrikas ekspedīcijas korpusā. No vienas puses – viņš alka piedzīvojumu, no citas – nevēlējās nokļūt Austrumu frontē.
Nokļuvis Lībijā, jau 1943. gadā viņš piedalījās kaujās, taču tas bija beigu sākums.
