Aizvadītais gads globāli bijis piektais karstākais kopš cilvēki uzsākuši mērīt gaisa temperatūru. Savukārt Eiropā vidēji aizvadītā vasara bijusi visu laiku karstākā, turklāt siltais laiks sekojis salīdzinoši aukstam gada sākumam. Vasaras mēnešus iezīmēja karstuma viļņi un ugunsgrēki Eiropas dienvidu apgabalos un plūdi Eiropas vidienē. Arī Ziemeļamerikā vietām sasniegti jauni karstuma rekordi, kurus pavadījuši plaša mēroga mežu un krūmāju ugunsgrēki.
"Ir grūti pateikt ko jaunu ikreiz, kad redzam pazīmes par jaunas naglas iesišanu planētas zārkā," komentējot pirmdien publicētos datus, norādījis Londonas Impēriskās koledžas Granthama Institūta vadītājs Braians Hoskinss. Eiropā aizvadītā
Neskatoties uz to, ka pagājušajā gadā bija iecerēts sasniegt nebijušas politiskās apņemšanās klimata sasilšanas samazināšanai, oglekļa dioksīda un metāna koncentrācija atmosfērā turpināja palielināties un nav pazīmes, ka globāli sasilšana varētu apostāties. Piemēram, globālais ogļu patēriņš pērn pieauga par 9%, Ķīnai un Indijai līdz ar ekonomikas mošanos pēc pandēmijas, palielinot šī piesārņojošā resursa izmantošanu.
Turklāt pērn zinātnieki cēla trauksmi par neizskaidrojamu metāna koncentrācijas pieaugumu atmosfērā gan 2020. gadā, gan 20201. gadā. Potenciālie iemesli varētu būt gan cilvēka radīti - metānu var palielināt rūpnieciskā darbība, īpaši naftas un dabasgāzes ieguves un apstrādes rūpniecība, gan dabiski procesi.
