Grenlandes ledus sega pēdējo divu gadu desmitu laikā zaudējusi masu ar aizvien pieaugošu ātrumu, bet jaunā pētījumā pirmoreiz izmaiņas ir konstatētas visas salas mērogā. Pirms dažiem mēnešiem publicētā pētījuma autori norāda, ka viņi izmantojuši satelītu datus par ledus kustību, ledāju pieaugumu un samazināšanos, kā arī kopējās ledus masas augstuma izmaiņām no 1985. līdz 2015. gadam. Tas viņiem ļāvis iegūt pārskatu par Grenlandes ledus segas izmaiņām kopumā.
Plašā ledāju samazināšanās spilgtāk iezīmē klimata pārmaiņas nekā ledus kustība uz ledus segas, lai gan kustības virzieni skaidri iezīmē ledus masīva pārveidošanās tendences – plašus kustību apgabalus, šaurākas teritorijas, kurās ledus masas pārvietojas straujāk, kā arī jaunus virzienus, kuros ledus masas plūst. Novērotās pārmaiņas ļauj spriest arī par zem ledus segas pastāvošajiem ūdens kanāliem, aisbergu veidošanās vietām, kā arī saldūdens, nogulšņu un citu vielu kustību ledājā.
Ar sarkaniem un violetiem toņiem iezīmēti ledus plūsmu virzieni:
Attēls: NASA
Kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem līdz pat 90. gadiem Grenlandes ledus segā nenotika lielas izmaiņas – zaudētā ledus apjoms bija līdzvērtīgs tam, kāds ikgadēji nāca klāt. Savukārt 90. gados ledus masas zudums paātrinājās. Tagad pētījumā, apkopojot kopš 1985. gada iegūtos datus, redzams, ka ledus sega viscaur piedzīvo vērienīgas pārmaiņas.
"Ledus atkāpšanās ir kļuvusi visuresoša, un faktiski vairs neviena ledāja ledus apjoms nepieaug, bet ledus masu kustība vietām ir pieaugusi, bet vietām apstājusies," raksta zinātnieku komanda, "ūdens straumes zem ledāja, visticamāk, mainās līdz ar to apmēriem un aisbergu veidošanās ātrumu (..)." Pētnieki skaidro, ka mainās arī apkārt esošās ekosistēmas, jo līdz ar aizvien lielāku saldūdens ieplūšanu okeānā tajā nonāk arī līdz šim ledus glabātās nogulsnes un barības vielas.
Zinātnieki uzsver, ka jauniegūtie dati ļauj veidot analogus modeļus, lai izprastu līdzšinējo ledus segas izmaiņu norisi, kā arī ļautu precīzāk prognozēt ledus zudumu nākotnē.
