Trešdien spēkā stājies drošības likums Ķīnas reiz pieņemto Honkongas autonomiju faktiski noslēdz, uzskata kritiķi, lai gan savulaik slēgtie līgumi starp agrāko koloniālo varu Apvienoto Karalisti un Ķīnu paredzēja, ka tā baudīs īpašu statusu 50 gadus pēc tās pārņemšanas 1997. gadā jeb līdz pat 2047. gadam. Likuma spēkā stāšanās sakrīt ar 23. gadadienu kopš Honkongas nonākšanas Pekinas ietekmē.
Ķīna likuma kritiku noraida un norāj, ignorējot šo vienošanos, kā jaukšanos tās iekšlietās, pār kurām tai ir suverēnas lemšanas tiesības.
Ko paredz jaunais drošības likums
Likums ir plašs un aptver vairākus drošības aspektus. Kā svarīgākais tiek uzsvērts tā noteiktais ierobežojums cilvēkiem paust atbalstu Honkongas (un citu Ķīnas daļu) atdalīšanai, diversijām, terorismam un sadarbībai ar ārvalstu spēkiem. Šāda rīcība, tostarp aicinājumi uz Honkongas neatkarību, turpmāk tiks sodīti ar cietumsodu no trim gadiem līdz pat mūža ieslodzījumam.
Likums paredz arī jaunas, Pekinas kontrolēta drošības institūcijas biroja izveidi Honkongā.
Kopš likuma stāšanās spēkā aizliegts arī vairot naidu pret centrālo valdību un bojāt sabiedriskā transporta infrastruktūru. Abi šie punkti atsaucas uz pagājušā gada protestiem.
Tomēr būtiskas autonomiju acīmredzami izbeidzošas pārmaiņas ir tiesu sistēmas neatkarības zaudēšana. Turpmāk tiesas process var notikt slepeni, cilvēki gaidīt tiesu – nelimitētu laika periodu, tiesneši var būt brīvi izvēlēti, drošības naudas iemaksas garantija atcelta. Turklāt likuma nekonkrētā valoda ļauj to brīvi interpretēt, tostarp noteikt, kuras lietas paliek izskatīšanai Honkongā un kuras ir "komplicētas", "nopietnas" vai "sarežģītas" un turpmāk izskatāmas Ķīnā ārpus autonomijas jurisdikcijas, raksta BBC.
Pērn protesti uzplaiksnīja jau pēc ierosinājuma noteikt gadījumus, kad kādu personu tiesāšana nododama Pekinas rokās, bet jaunais likums šādu nepieciešamību apiet. Turklāt gadījumos, kad Honkongas likumi nonāk pretrunā ar jauno drošības likumu, vērā ņemams tieši jaunais likums.
Likums arī nosaka, ka tas piemērojams arī ārvalstniekiem, kuri atrodas ārpus Ķīnas. Ja kāds tiek uzskatīts par likuma pārkāpēju, viņu var arestēt, kad viņš ierodas Honkongā.
Reakcija un pirmie sodītie
Jau ilgāku laiku, baidoties no Ķīnas varasiestāžu vēlmes vērsties pret honkongiešiem, kuri līdz šim baudīja vārda brīvību, daudzi dzēš ierakstus soctīklos, izrakstās no "WhatsApp" grupām un pat slēdz profilus, raksta "Vice".
"Tu nekad nevari zināt, vai Ķīnas Komunistiskā partija un Honkongas valdība nerakāsies caur tavu [digitālo] vēsturi un nearestēs tevi par nacionālās drošības apdraudēšanu," medijam skaidrojis kāds 31 gadu vecs "Facebook" personīgo profilu izdzēsis uzņēmējs, kuram līdz šim nav bijušas nekādas problēmas ar likuma ievērošanu.
Savukārt trešdien, gluži kā tas tika pieredzēts arī iepriekšējās dienas, neskatoties uz paredzamajiem sodiem, Honkongas ielās izgāja simtiem protestētāju. Vismaz 300 esot aizturēti, un līdz pēcpusdienai vismaz deviņiem piemērots apcietinājums, apsūdzot viņus jaunā drošības likuma pārkāpšanā, vēsta BBC.
Kāds vīrietis aizturēts par to, ka uz ielas izklājis karogu, uz kura rakstīts "Honkongas neatkarība". Par šādu noziegumu jaunais likums paredz pat mūža ieslodzījumu.
Aso vēršanos pret protestētājiem Ķīnas varasiestādes gan skaidro ar spēkā esošajiem Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem, kuru laikā vienkopus liegts pulcēties vairāk par 50 cilvēkiem.
Ņemot vērā, ka savulaik Ķīna ar Lielbritāniju vienojās par noteikumiem, pēc kādiem Honkonga tiks nodota Ķīnas pārvaldībā, Lielbritānija reaģējusi, piedāvājot tiem Honkongas iedzīvotājiem, kuriem ir Britu aizjūras teritoriju pase, atvieglinātā kārtībā iegūt Lielbritānijas pilsonību.
