ASV Jūras spēku prasītais budžets nākamajam finanšu periodam liecina, ka Pentagons ir atkāpies no plāna izveidot 500 karakuģu lielu floti, atsaucoties uz atvaļināta armijas ģenerālmajora un "Amerikas Uzņēmējdarbības institūta" zinātniskā vieslīdzstrādnieka Džona Ferari teikto šonedēļ notikušā diskusijā, vēsta ASV Jūras spēku institūts.
2022. fiskālā budžeta plānos tieši kuģubūvei ASV Jūras spēki prasījuši 22,6 miljardus ASV dolāru, kas esot par 3% mazāk nekā tekošajā periodā. Šis nelielais samazinājums ievērojama palielinājuma vietā ir skaidra norāde, ka Pentagons ir atkāpies no Trampa administrācijas plāna ievērojami palielināt Jūras spēkus. Jau 2016. gadā, vēl Baraka Obamas administrācijas laikā tika pieņemts plāns izveidot 355 kuģu lielu floti, bet Trampa laikā tika pieņemts tā dēvētais plāns "Kaujas spēki 2045", par jauno mērķi izvirzot 500 kuģu floti.
"Stratēģisko un Starptautisko studiju centra" eksperts Tods Harisons ASV Jūras spēku institūtam norādījis, ka finansiāli plānu "Kaujas spēki 2045" nemaz neesot bijis iespējams izpildīt, ņemot vērā arī visas citas izmaksas sadaļas, kuras augtu tik lielas flotes dēļ. Plāns neparedzēja arī strauju personāla palielināšanu, bet jau šobrīd esot pieredzējušu speciālistu trūkums esošās karakuģu flotes uzturēšanai. Harisons arī atzīmējis, ka nav publiskots tuvāko piecu gadu plāns, un tas neļauj saprast kopēju virzienu, kurā tiek attīstīti ASV Jūras spēki.
Bijusī Pentagona vecākā budžeta plānotāja Eleine Makkaskera savukārt atzīmējusi, ka Baidena administrācija apjomu maina pret kvalitāti, bet atzīmē, ka nepieciešami abi. Viņasprāt, aizsardzība nav viena no esošās administrācijas prioritātēm.
Patlaban ASV maina kopējo aizsardzības stratēģiju, divas desmitgades par prioritāti izvirzīto globālo karu pret terorismu pamazām nomaina aizvien lielāka uzmanības vēršana uz Klusā okeāna reģiona drošību, kurā pēdējos gados ietekmi palielinājusi Ķīna.
