Savukārt valsts sekretāra vietniece bruņojuma kontroles un starptautiskās drošības jautājumos Ellena Tošere brīfingā uzsvēra, ka pastāv atšķirības aizsardzības un uzbrukuma ieroču starpā.
"Mēs savu pozīciju izklāstījām skaidri. Kad tika pieņemts lēmums piedāvāt Rumānijai piedalīties pretraķešu aizsardzības sistēmā, mēs par to informējām Krievijas pārstāvjus," sacīja Tošere.
Tiesa, Kremlī šajā jautājumā pieturas pie savādāka viedokļa.
Ar jaunā līguma palīdzību "juridiski saistošā" veidā tiks atrunāta saistība starp stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem un pretraķešu aizsardzības sistēmām, piektdien paziņoja Kremlis.
Kā jau vēstīts, ASV un Krievijas prezidenti Baraks Obama un Dmitrijs Medvedevs telefonsarunā piektdien panākuši galīgo vienošanos par kodolarsenālu samazināšanas jauno līgumu, un tas tiks parakstīts 8.aprīlī Prāgā.
Atbilstoši jaunajam līgumam katra no pusēm apņēmusies samazināt kodolgalviņu skaitu līdz 1550. Tas ir par 30% mazā, nekā noteica līdzšinējie ierobežojumi.
Kā paskaidroja Kremļa preses dienestā, jaunais līgums spēkā būs 10 gadus.
Pēc ASV sniegtajiem datiem, tai pašlaik ir 2200 kodolgalviņu, bet Krievijas rīcībā ir ap 3000.