Pentagons palīdz Ukrainai ar mērķu koordinātēm; Berdjanskā nogalināti vairāk nekā 100 okupantu  (32)

"Ukrainas amatpersonas paziņo, ka viņiem vajadzīgas koordinātas, kuras sniedz vai apstiprina ASV vai to sabiedrotie, lielākajai daļai triecienu ar ASV piegādātām progresīvām raķešu sistēmām. Šāda informācija, kuru apstiprinājuši trīs augsta ranga Ukrainas ierēdņi un augsta ranga ASV amatpersona, tika izpausta pēc tam, kad Kijiva vairākus mēnešus deva triecienus krievu mērķiem, tostarp štābiem, munīcijas noliktavām un kazarmām, Ukrainas teritorijā ar ASV piegādātām augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmām (HIMARS) un citiem augstas precizitātes ieročiem," ziņoja laikraksts.

Amerikāņu amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti, atzina ASV svarīgo lomu šajā lietā un pastāstīja laikrakstam, ka palīdzība notēmēšanā uz mērķi kalpojusi tam, lai nodrošinātu precizitāti un ierobežoto munīcijas krājumu saglabāšanu, panākot maksimālu efektivitāti. Viņš atzīmēja, ka Ukraina nemeklē ASV apstiprinājumu mērķu izvēlei un parasti pati dod triecienu Krievijas spēkiem ar citiem ieročiem. ASV sniedz koordinātas un precīzu informāciju tikai konsultatīvā ziņā.

Augsta ranga Pentagona amatpersonas vairākas dienas atteicās atbildēt uz jautājumiem par to, vai un kādā veidā Ukrainai tiek sniegtas koordinātas triecienu veikšanai. Atteikums atbildēt tika izskaidrots ar bažām par operatīvo drošību. Pentagons tā vietā nāca klajā ar paziņojumu, kurā uzsvēra ASV ierobežoto lomu šajā lietā.

"Mēs jau sen esam atzinuši, ka dalāmies ar izlūkošanas datiem ar Ukrainu, lai palīdzētu viņiem aizsargāt savu valsti no Krievijas agresijas, un laika gaitā esam optimizējuši to, kā apmaināmies ar informāciju, lai būtu iespēja atbalstīt viņu pieprasījumus un notēmēšanas procesus ar lielāku ātrumu un mērogu. Ukraiņi ir atbildīgi par mērķu meklēšanu un to prioritātes noteikšanu, bet pēc tam, galu galā, arī par lēmumu, kuriem no tiem uzbrukt. ASV neapstiprina mērķus, un mēs nepiedalāmies mērķu izraudzīšanā vai to satriekšanā," paziņoja Pentagona preses sekretārs Patriks Raiders.

Savukārt Ukrainas ierēdnis pastāstīja žurnālistiem, ka ASV militārpersonas ne vienmēr sniedz pieprasītās koordinātas, un tādā gadījumā Ukrainas karavīri neveic apšaudi "uz labu laimi".

"Ukraina varētu dot triecienus bez ASV palīdzības, tomēr, tā kā Kijiva negrib izšķiest vērtīgo munīciju un netrāpīt, tā parasti uzskata par labāku neveikt triecienus bez ASV apstiprinājuma," sacīja ierēdnis, piebilstot, "ka nav sūdzību par šo procesu".

Ukrainas Bruņotie spēki trešdien deva triecienu kara lidlaukam okupētajā Zaporižjas apgabala Berdjanskas pilsētā, likvidējot vairāk nekā 100 Krievijas karavīru, ceturtdien paziņoja Berdjanskas pilsētas kara administrācija.

"Mēs saņēmām no mūsu aizstāvjiem precizētu informāciju par vakardienas sprādzieniem: ir trāpījumi lidlaukā. Ar šo gaisa triecienu mūsu karavīri iznīcināja vairāk nekā 100 okupantu," teikts kara administrācijas paziņojumā lietotnē "Telegram".

Paziņojumā atzīmēts, ka šajā triecienā tika trāpīts arī noliktavai ar pretinieka munīciju, degvielu un smērvielām, kā arī radiolokācijas stacijai.

Krievijas karaspēka kopējie dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 135 740 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 730 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3258 tankus, 6471 bruņutransportieri, 2251 lielgabalu, 463 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 233 zenītartilērijas iekārtas, 295 lidmašīnas, 286 helikopterus, 1970 bezpilota lidaparātus, 796 spārnotās raķetes, 5126 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 211 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Pat ja Ukrainas sabiedrotie Eiropā nolems nosūtīt Kijivai iznīcinātājus, to nosūtīšana tuvākajās nedēļās nav iespējama, piektdien brīdināja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"Es neko neizslēdzu (..) bet tas neatbilst šodienas prasībām," Makrons sacīja pēc Eiropas Savienības (ES) samita Briselē, kuru apmeklēja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Krievija ir sākusi jaunu ofensīvu Ukrainas austrumos, un Zelenskis šonedēļ apmeklēja Londonu, Parīzi un Briseli, lūdzot piegādāt mūsdienīgākus ieročus Ukrainas spēkiem.

Ukrainas pieprasītā bruņojuma sarakstā ir Rietumu kaujas iznīcinātāji, tālas darbības raķetes un smagie tanki, bet valstij kritiski pietrūkst arī tāds pamatbruņojums kā artilērijas šāviņi.

Lielbritānija ir piedāvājusi apmācīt ukraiņu pilotus Rietumu iznīcinātāju izmantošanai, savukārt Polija un Slovākija apsver piegādāt vairāk padomju ražojuma iznīcinātāju "MiG-29", kādus Ukraina jau izmanto.

Ukrainas sabiedrotie ir satraukti par to, ka mūsdienīgāku Rietumu iznīcinātāju nosūtīšana izprovocētu tālāku eskalāciju no Maskavas puses un riskētu izraisīt atklātu konfliktu starp NATO un Krieviju.

Makrons un citi ES valstu līderi Briselē sveica Zelenski kā varoni un solīja atbalstīt Ukrainu līdz tās uzvarai, bet izturējās piesardzīgi pret Zelenska lūgumu piegādāt iznīcinātājus.

"Ir svarīgi, lai sabiedrotie atbalstītu visnoderīgākā aprīkojuma" piegādes un darītu to "visātrāk", sacīja Makrons, pieminot Francijas piegādātos lielgabalus "Caesar" un vidējas darbības "zeme-gaiss" tipa pretgaisa aizsardzības sistēmas MAMBA.

Viņš piebilda, ka var būt nepieciešams kāpināt artilērijas ieroču un munīcijas piegādes, lai Ukraina varētu sākt sauszemes ofensīvas vai pretoties šādām ofensīvām, un solīja "tuvākajās dienās strādāt pie tā".

Nesaistīti, Makrons piektdien sacīja, ka apsver Francijas augstākā apbalvojuma atņemšanu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, tomēr pagaidām vēl gaida īsto brīdi, lai šādi rīkotos.

Putins saņēma Francijas augstāko apbalvojumu "Grand-Croix de la Legion d'Honneur" (Goda leģiona ordeņa Lielo krustu) 2006. gadā laikā, kad Maskava baudīja labākas attiecības ar Parīzi un Rietumiem.

Kopš Putins pirms gada pavēlēja sākt pilna mēroga karu pret Ukrainu, attiecības Rietumu un Maskavas starpā teju pilnībā sarautas, bet Eiropas Savienība (ES) Krievijai noteikusi smagas sankcijas.

Trešdien Makrons Francijas augstāko apbalvojumu piešķīra Putina ienaidniekam Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, tomēr apbalvojuma atņemšana Putinam vēl stāv priekšā.

Runājot pēc ES samita pirmās dienas, kurā līderi sprieda par ieroču piegāžu paātrināšanu Ukrainai, Makrons atzina, ka jautājums par Putina medaļu ir "simbolisks, bet svarīgs".

Kā sacīja Francijas prezidents, viņš uzskata, ka viņam ir tiesības atsaukt Putinam piešķirto apbalvojumu, tomēr arī piebilda: "Tas nav lēmums, ko es pieņēmu šodien."

Šādi lēmumi, sacīja prezidents, "allaž ir jēgpilni, un es uzskatu, ka ir jānovērtē īstais brīdis, lai tos pieņemtu".