Trešdien publicētie Lielbritānijas meteoroloģijas dienesta "Met Office", NASA un ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes (NOAA) dati apliecina, ka 16 no 17 visu laiku karstākajiem gadiem pieredzēti šajā gadsimtā.
Pērnais gads bijis par 0,07 grādiem pēc Celsija siltāks nekā 2015. gads. Lai gan skaitlis šķiet pavisam neliels, tas ir iespaidīgs lēciens, raksta raidsabiedrība BBC.
Temperatūras rādījumu uzskaite sākta 1880. gadā, taču zinātnieki vērš uzmanību, ka Zeme tik karsta kā pērn bijusi vien aptuveni pirms 115 tūkstošiem gadu, savukārt oglekļa dioksīda līmenis atmosfērā ir sasniedzis četrus miljonus gadu nepieredzētu līmeni.
Pērn globālās temperatūras celšanos veicināja klimatiskā parādība "El Ninjo". Dabas fenomens "El Ninjo" atkārtojas ik pēc dažiem gadiem un ir saistīts ar Klusā okeāna augšējo slāņu ūdens sasilšanu. Parādība izraisa sausumu tropiskajos Klusā okeāna rietumos un spēcīgas lietusgāzes un plūdus okeāna austrumu pusē.
Lai gan "El Ninjo" ir beidzies, zinātnieki prognozē, ka oglekļa emisijas būs viens no dzinuļiem, kas turpinās karsēt planētu. Līdz ar to jauns karstuma rekords gaidāms arī šogad.
Vēstīts, ka vidējais CO2 daudzums atmosfērā 2015. gadā pārsniedza simbolisko 400 PPM (gāzes koncentrācija daļiņās izteikta uz vienu miljonu) slieksni, kuru zinātnieki dēvē par "jaunās klimata ēras" sākumu. Zinātnieki ir brīdinājuši, ka ogļskābās gāzes daudzumam atmosfērā sasniedzot 400 PPM, tas nepazemināsies vēl daudzas nākamās paaudzes.
"The Guardian" prognozē, ka situāciju neuzlabos arī jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps, kurš globālo sasilšanu nodēvējis par sazvērestību un par savas administrācijas ministriem izraudzījies vairākus klimata pārmaiņu noliedzējus.
Zeme tagad ir sasilusi par 1,1 grādu pēc Celsija, salīdzinot ar līmeni, kādu novēroja pirms industriālās revolūcijas, kad sākās apjomīga fosilo kurināmo izmantošana.
