Trīs līķi bija ar ložu ievainojumiem, bet tikai viens bija ar šautenes, musketes vai arkebūzas radītu ievainojumu galvā, kas apstiprināts par nāves cēloni, otrdien paziņoja peruāņu arheologs Giljermo Koks. Viņš piebilda, ka pirmoreiz ir identificēti indiāņi, kas nogalināti konkistas laikā.
Mirstīgās atliekas datētas ar 1536.gadu, kad spāņu konkistadori Fransisko Pisarro vadībā aplenca Limu.
Lodes caururbtais galvaskauss tika izpētīts 2004. un 2006.gadā ar elektronmikroskopu tiesu medicīnas zinātņu universitātē ASV Konektikutas štatā. Metāla pēdas pakausī atbilda muskešu vai arkebūzu lodēm, kuras eiropieši lietoja 16.gadsimta sākumā. Pārējie divi līķi ar ložu ievainojumiem vēl nav izpētīti.
Atrastās mirstīgās atliekas ir jauns pierādījums spāņu konkistadoru iebrukumam Amerikā, par kuru līdz šim liecināja tikai spāņu sarakstītas hronikas.
Līķi bija steigšus aprakti seklā kapā, neveicot tradicionālu inku rituālu, un tas padara vēl ticamāku pieņēmumu, ka viņi krituši kaujā.
Lielākā daļa ievainojumu uz līķiem izdarīti ar tādiem indiāņu ieročiem kā bultas un akmens cirvji, un tas apstiprina, ka daļa indiāņu atbalstījuši iekarotājus, lai gan hronikās šāds atbalsts nav pieminēts. Koks sacīja, ka spāņu konkistadorus atbalstījuši divi vai trīs tūkstoši indiāņu, un šis atbalsts bijis svarīgs nosacījums inku valsts iekarošanai.