Komisijas uzdevumā tika veikts plašs neatkarīgs anonīmas iepirkšanās uzdevums, kurā pircēji visā ES mēģināja iegādāties 100 populārus produktus - piemēram, fotoaparātus, kompaktdiskus, grāmatas, apģērbu - no pārrobežu tirdzniecības pakalpojumu sniedzēja. Kopumā tika veikti vairāk nekā 11 000 pārbaudes pasūtījumu.
Pētījumā atklājās, ka 60% no pārrobežu transakcijām patērētājs nevarēja pabeigt, jo pārdevējs nesūtīja produktu un viņa valsti vai nepiedāvāja adekvātu pārrobežu maksājuma veidu. Vismazākās iespējas patērētājiem veikt pārrobežu pirkumu ir Latvijā, Beļģijā, Rumānijā un Bulgārijā.
Tika iezīmētas arī iedzīvotāju zaudētās priekšrocības - vairāk nekā pusē no dalībvalstīm lielu daļu produktu tīmeklī citā valstī varēja atrast par 10% lētāk (ierēķinot transporta izdevumus). Savukārt pusi meklēto produktu nebija iespējams atrast savas valsts tīmekļa vietnēs, un tos piedāvāja tikai citas dalībvalsts tirgotājs.
EK paziņojumā izklāstīta virkne pasākumu, lai mazinātu sarežģīto regulējošo vidi, kas darbojas kā uzņēmējdarbību bremzējošs faktors citu dalībvalstu patērētāju vajadzību apmierināšanai.
Eiropas e-komercijas tirgus vērtība 2006. gadā bija 106 miljardi eiro (74,5 miljardi latu). 2008. gadā 51 % ES tirgotāju preces pārdeva tiešsaistē.
Taču tiešsaistes tirdzniecības šķēršļu iespaidā plaisa starp iekšzemes un pārrobežu e-komerciju arvien paplašinās. Kamēr to ES patērētāju skaits, kuri iepērkas tiešsaistē, divu gadu laikā (2006.‑2008.) pieauga no 27 % līdz 33 %, to patērētāju skaits, kuri kaut ko iegādājās tiešsaistē no citas ES valsts, palika nemainīgs (6 % līdz 7 %). Un tikai 21 % tirgotāju patlaban tirgojas arī pāri robežām.
