Pētījums: atšķirības cilvēku un neandertāliešu smadzenēs parādījušās tikai pēc dzimšanas
Foto: EPA/LETA

Neandertālieša un cilvēka smadzenes piedzimstot bijušas vienādas, bet pirmajā dzīves gadā attīstījušās citādi, teikts pirmdien ASV publicētā Vācijā veiktā pētījumā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jaundzimuša cilvēka un jau 28 tūkstošus gadu izmirušo neandertāliešu smadzenes sākumā bija viena izmēra un gandrīz identiskas, teikts žurnālā "Current Biology" publicētajā pētījumā.

Turpretim dzīves pirmā gada laikā parādās ievērojamas atšķirības, sacīja pētījumu vadījušais zinātnieks Filips Guncs no Maksa Planka Evolucionārās antropoloģijas institūta Vācijā.

"Starpība ir milzīga, kādā viņiem pirmajos divos gados auga smadzenes salīdzinājumā ar mūsdienu cilvēku," Guncs stāstīja ziņu aģentūrai AFP.

Lai salīdzinātu abas smadzenes, zinātnieki radīja virtuālas neandertālieša smadzenes, skenējot galvaskausa fragmentus, un salīdzināja datorizētos modeļus ar cilvēka mazuļa smadzenēm dažādās augšanas stadijās.

Pētījumā cilvēka smadzenes kļuva daudz aktīvākās neironu shēmās pirmajā dzīves gadā, kas, iespējams, palīdzēja agrīnajam "Homo sapiens" izdzīvot dabiskās izlases procesā, atklāts pētījumā.

"Interesanta lieta ir ar mūsdienu cilvēku - smadzeņu lielums savstarpēji vāji saistās ar intelekta apmēru," saka Guncs. "Vairāk svarīga ir smadzeņu iekšējā struktūra."

Neandertālieši ir izmiruši aptuveni pirms 30 000 gadu, taču viņu gēni joprojām atrodami mūsdienu cilvēkos. Kāds šogad veikts pētījums apliecinājis, ka eiropiešu un aziātu priekšteči senā pagātnē ir sakrustojušies ar neandertāliešiem, un līdz 4% no "Homo sapiens" genoma nāk tieši no neandertālieša.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form