"Tika ātri sperts solis no pasīvas līdz aktīvai sadarbībai," Beļģijas parlamentā paziņoja kara dokumentācijas pētījumu centra CEGES vadītājs Rūdi van Dorslērs.
CEGES 1100 lappušu biezo pētījumu sagatavoja vēsturnieki pēc Beļģijas valdības lūguma. Parlamenta augšpalātai uzdots izdarīt uz pētījumu balstītus politiskus secinājumus.
Pētījumā teikts, ka Beļģijas varas iestādes 1940.gada beigās piekritušas nacistu prasībai reģistrēt ebreju iedzīvotāju vārdus. Tad 1942.gadā visas pilsētas, izņemot Briseli un Lježu, sāka izplatīt dzeltenās zvaigznes ebreju identificēšanai.
Pētījumā arī norādīts, ka Anterpenes policija pēc savas iniciatīvas arestējusi 1243 cilvēkus un izdevusi viņus iespējamai deportācijai.
Centrs šajā fenomenā vainoja toreizējās Beļģijas "valdošās elites ksenofobisko, reizēm antisemītisko kultūru", kā arī "demokrātijas deficītu 1930.-1940.gadā".
No aptuveni 56 000 Beļģijā kara sākumā dzīvojošiem ebrejiem aptuveni 25 000 tika deportēti uz Aušvicu. Tikai aptuveni 1200 ebreju izdzīvoja.
No 2001.gada līdz pagājušā gada beigām Beļģijas varas iestādes saņēma aptuveni 6000 prasību pēc kompensācijām, no kurām 4140 tika pieņemtas, liecina valdības dati.
Nacisti Otrā pasaules kara laikā noslepkavoja aptuveni sešus miljonus Eiropas ebreju.