"Genomu atšķirības starp cilvēkiem un šimpanzēm ir daudz sarežģītākas, nekā tās parasti tika attēlotas," savā ziņojumā, kas šonedēļ tika publicēts žurnālā "Nature", rakstīja Jokohamas Genomu centra RIKEN zinātnieks Asao Fudzijama un viņa kolēģi Japānā, Taivānā un Ķīnā.
Šis salīdzinājums palīdzēs izprast slimības, kā arī salīdzināt dažādu cilvēka ģenētiskos kodus, palīdzot noteikt "bāzes" ģenētisko kodu, ko var izmantot, lai noteiktu individuālās cilvēka DNS variācijas.
Fudzijamas grupa salīdzināja 22.hromosomu trijās dažādās šimpanzēs ar tai atbilstošo cilvēka 21.hromosomu.
Viņi meklēja atšķirības, kas palīdzētu atšķirt cilvēka gēnu kodu no šimpanzes koda.
Fudzijamas grupa atklāja, ka tikai 1,44% DNS bija atšķirīgi ģenētiskā koda viena burta līmenī.
Burti A,C,T un G apzīmē nukleotīdus, kas veido visu dzīvo organismu DNS. Šie nukleotīdi veido aminoskābes, kas savukārt savienojas kopā gēnos, kuri kontrolē šūnu ražotos proteīnus.
Ir plaši DNS sektori, kas neveido gēnus, un zinātnieki cenšas saprast to svarīgo nozīmi.
Fudzijamas grupa atklāja atšķirības, kas var būt svarīgākas par viena burta izmaiņām.
"Ir iespaidīgs skaits (68 000) mazu un lielu DNS sektoru, kas ir iegūti vai zaudēti (tos dēvē par iespraudumiem un izslēgumiem) vienā vai otrā sugā," rakstīja pētnieki.
"Ar šīm atšķirībām pietiek, lai radītu izmaiņas lielākajā daļā proteīnu: 83% no 231 secības kodiem, arī funkcionāli svarīgie gēni, uzrāda atšķirības aminoskābju secības līmenī," viņi piebilda.
"Mūsu dati liecina ka šie iespraudumi vai izslēgumi kodēšanas reģionos (gēnos) ir viens no galvenajiem mehānismiem, kas rada proteīnu dažādību un formē augstāko primātu sugu."
Citiem vārdiem sakot, gēni un citas DNS var izskatīties līdzīgi šimpanzēs un cilvēkos, bet proteīni, ko tās kodē, var būt ļoti atšķirīgi.
Tas apstiprina to, ko zinātnieki saka pēdējā laikā, ka nelielas izmaiņas ģenētiskajā kodā, kas tālu pārsniedz pašus gēnus, var būt ārkārtīgi svarīgas bioloģijā.
Cilvēkā ir tikai 30-40 tūkstoši gēnu, bet viņā ir 250 tūkstoši dažādu proteīnu.
Zinātnieki mēģināja aprēķināt, kāds izskatījās abu sākotnējā priekšteča ģenētiskais kods pirms sešiem septiņiem miljoniem gadu.
Viņiem šķiet, ka cilvēkveidīgo pērtiķu priekštecim bija lielāks genoms un katra suga attīstības gaitā to reducēja atšķirīgi.
Dažas ģenētiskās atšķirības var tieši norādīt uz slimībām. Viņi atklāja, piemēram, atšķirības starp šimpanzes un cilvēka imūnsistēmas gēniem un molekulām, kas iesaistītas agrīnajā smadzeņu attīstībā.