Kad Bībeles pravietis Mozus Sinaja kalnā saņēmis no Dieva desmit baušļus, viņš atradies psihedēlisko narkotiku ietekmē, šonedēļ publicētā pētījumā apgalvo kāds izraēliešu pētnieks.
Apziņu mainošas vielas Bībeles laikos bija izraēliešu reliģisko ceremoniju un rituālu neatņemama sastāvdaļa, žurnālā "Time and Mind" raksta Jeruzalemes Ebreju universitātes kognitīvās psiholoģijas profesors Bennijs Šanons.

"Runājot par Mozu Sinaja kalnā, vai nu tas bija pārdabisks kosmisks notikums, kam es neticu, vai leģenda, kam arī es neticu, vai galu galā, un tas ir ļoti iespējams, notikums, kas narkotiku iespaidā vienoja Mozu un Izraēla ļaudis," otrdien intervijā Izraēlas sabiedriskajam radio sacīja Šanons.

Ļoti iespējams, ka Mozus bija narkotiku ietekmē arī, kad redzēja "degošo krūmu", turpināja Šanons, kurš atzina, ka arī pats niekojies ar šādām vielām.

"Bībelē teikts, ka cilvēki redz skaņas, un tas ir klasisks fenomens," viņš skaidroja, atsaukdamies uz Amazones baseina iedzīvotāju reliģiskajiem rituāliem, kuros narkotikas tiek izmantotas, lai palīdzētu cilvēkiem "redzēt mūziku".

Viņš pieminēja arī savu pieredzi, kad 1991.gadā Amazones mūžamežos Brazīlijas teritorijā reliģiskas ceremonijas laikā lietoja spēcīgu psihotropo augu ajavasku jeb jahē.

"Es pieredzēju garīgi-reliģiska rakstura vīzijas," teica Šanons.

Viņš arī pastāstīja, ka ajavaskas psihedēliskie efekti ir salīdzināmi ar tiem, ko izraisa virumi, kuru pamatā ir Bībelē bieži minētā akācijas koka miza.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!