Neoficiālā jeb tā dēvētā "ēnu ekonomika" var palīdzēt pasargāt Eiropas valstis recesijas laikā, taču nelikumīgajām aktivitātēm jābūt plaša mēroga, liecina Vācijas bankas "Deutsche Bank" veiktā pētījuma rezultāti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valstīs, kurās novērots liels īpatsvars nelegālu celtnieku, nereģistrētu naudas darījumu un pavadzīmju, nodokļu nemaksātāju vai tādas pretlikumīgas darbības kā narkotiku tirdzniecība, reģistrēta mazāka lejupslīde nekā vairumā godīgo kaimiņvalstu, norāda "Deutsche Bank".

Taču šāda situācija sniedz labumu tikai gadījumā, ja "ēnu ekonomika" ir liela, kā tas ir Grieķijā, kur premjerministrs Georgs Papandreu atzinis, ka valsts iestādēs ir plaši izplatīta korupcija.

Taču, neskatoties uz Grieķijas arvien pieaugošajām finanšu problēmām, Grieķijas ekonomika šogad ir sarukusi tikai par aptuveni 1%, salīdzinot ar aptuveni 4% kritumu Eiropas Savienībā kopumā.

Tomēr "Deutsche Bank" pētījums liecina, ka arī tādām īpaši godīgām valstīm kā Austrijai, Francijai un Nīderlandei krīzes laikā ir klājies salīdzinoši labi.

Pētījumā norādot, ka tas nav pilnībā jāuztver nopietni, banka vēsta, ka vissliktāk krīzes laikā klājies Vācijai, kur iedzīvotāji "nav ne pilnībā nevainojami godīgi darba ētikā kā austrieši, ne tie velta tik lielus pūliņus valsts apkrāpšanā kā, piemēram, grieķi".

"Deutsche Bank" aprēķinājusi, ka visnevēlamākais "ēnu ekonomikas" līmenis veido tieši 14,3318% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

"Ēnu ekonomikai" veidojot 14,6% no IKP, Vācija "ir uz sliktākā scenārija robežas," uzsver banka.

Ziņojuma autors Sebastjans Kubšs atzina, ka "nevar atrast tiešu atbildi", lai paskaidrotu, kāpēc liela vai maza "ēnu ekonomika" iepriekšējo gadu laikā ir palīdzējusi stimulēt ekonomikas.

Viens skaidrojums varētu būt tāds, ka labi funkcionējošs neoficiālais sektors nodrošina dzīvotspējīgu alternatīvu, piemēram, reģistrētajiem bezdarbniekiem, taču godīgums arī rada labākus rezultātus.

Atbalstu uzskatam, ka liela "ēnu ekonomika" var palīdzēt lejupslīdē nokļuvušām valstīm, paudis arī Lincas universitātes profesors Frīdrihs Šneiders, kas ir eksperts neoficiālo ekonomiku jomā.

"Cilvēki nopelna papildu naudu, un neviens nestrādā "ēnu ekonomikā", lai veiktu uzkrājumus, tāpēc nauda tiek tērēta patēriņa preču iegādei, veicinot pieprasījumu. Vienīgais zaudētājs ir valsts," norāda Šneiders.

Taču arī godīgums var veicināt ekonomikas perspektīvas.

"Ja cilvēki jutīs, ka valsts pret viņiem izturas godīgi un viņi apmaiņā pret nodokļiem spēj saņemt labas preces un pakalpojumus, tad viņi, visticamāk, maksās nodokļus, palielinot valsts ienākumus," uzsver profesors.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form