Kopš militārās koalīcijas spēku iebrukuma Irākā 2003.gada martā dzīvības zaudējuši 655 000 irākiešu jeb aptuveni viena četrdesmitā daļa šīs valsts iedzīvotāju, liecina ASV veiktā pētījuma rezultāti, ko ceturtdien publicēs Lielbritānijas žurnāls "The Lancet".
2004.gada oktobrī minētais izdevums publicēja aprēķinus, ka laikā no 2003.gada marta līdz 2004.gada septembrim Irākā gandrīz 100 000 cilvēki miruši vardarbības, sirdstriekas vai sirds slimību saasināšanās rezultātā.

Tagad darba grupa Džonsa Hopkinsa Blūmberga Sabiedrības veselības skolas (Baltimorā, Mērilendas štatā, ASV) mācībspēka Gilberta Bērnema vadībā veica pētījumu par nāves gadījumu skaitu pēc iebrukuma un salīdzināja to ar cilvēku mirstību pirms iebrukuma, laikā no 2002.gada janvāra līdz 2003.gada janvārim.

Viņi pēc nejaušības principa izvēlējās 47 vietas visā Irākā, pētījumā ietverot 1849 mājsaimniecības un 12 801 cilvēku.

Intervētāji respondentus iztaujāja par dzimstību, mirstību un migrāciju, bet par katru nāves gadījumu kopš 2002.gada janvāra apskatīja arī miršanas apliecību nolūkā uzzināt nāves cēloni.

Pētījumā noskaidrots arī, ka visā Irākā kopš 2003.gada marta pāragri miruši 654 965 cilvēki jeb 2,5% valsts iedzīvotāju.

Aptuveni 601 000 cilvēku dzīvības zaudējuši vardarbības rezultātā, puse no viņiem nogalināti ar šaujamieročiem.

"Irākā nāves gadījumu skaits turpinājis augt. 2006.gadā samazinājies to nāves gadījumu īpatsvars, kuros vainoti koalīcijas spēki, taču skaits pieaudzis katru gadu. Visbiežāk cilvēki nonāvēti ar šaujamieročiem, bet pieaudzis arī mīnētu automašīnu sprādzienos bojā gājušo skaits," teikts pētījumā.

Pētījumā arī atzīmēti trūkumi informācijas apkopošanas procesā un norādīts, ka "ārkārtīgā nedrošība" pētījuma veikšanas laikā ierobežoja tajā iesaistīto intervētāju skaitu un pētījuma veikšanai atvēlēto laiku.

Pastāv arī iespēja, ka daļa nāves gadījumu palikuši nereģistrēti.

"Iespējams, ka ģimenes, īpaši tās, kuru locekļi bijuši nogalinātie kaujinieki, slēpa šos nāves gadījumus. Šāda veida pētījumos plaši izplatīta ir arī nepilnīgas informācijas pieejamība par mazu bērnu nonāvēšanu. Iespējama arī veselu mājsaimniecību iznīcināšana, kas ietekmē pētījuma rezultātu precizitāti," lasāms pētījumā.

Pētījuma autori Irākas konfliktu raksturo kā ārkārtēju humānās situācijas jomā un norāda, ka augstā mirstības līmeņa noteikšanai nepieciešama neatkarīga institūcija.

"Lai gan šāds mirstības rādītājs kara apstākļos varētu būt ikdienišķs, tā ilgstošais raksturs kombinācijā ar desmitiem miljonu skarto cilvēku šo konfliktu padarījis par nāvējošāko 21.gadsimtā," uzskata pētījuma autori.

Pētījumu internetā publicējis izdevums "The Lancet".

2004.gada pētījumā, kura izstrādi vadīja cits Džonsa Hopkinsa Blūmberga Sabiedrības veselības skolas mācībspēks Less Robertss, minēts, ka dzīvības zaudēšanas risks Irākā pēc iebrukuma paaugstinājies par 250%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit