Jaunajām dalībvalstīm vēl jāpierod pie domas, ka "Brisele nav Maskava".
Pētījumā, kas balstās uz atsevišķu ekspertu ziņojumiem par Bulgāriju, Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju, konstatēts, ka jauno dalībvalstu "parastā reakcija ir sekot "ES vienprātībai", ja tāda ir, vai pieņemt risinājumus, kas tām tiek uzspiesti".
Taču, ja jaunajām valstīm būtu teikšana, ES uzņemtu Horvātiju un Serbiju "dažu mēnešu laikā" un paātrinātu iestāšanās sarunas ar Moldovu un Ukrainu, teikts pētījumā.
Jaunās dalībvalstis arī būvētu vairāk atomelektrostaciju savā reģionā, pārskatītu eirozonas noteikumus, lai dotu iespēju jaunajām dalībvalstīm ātrāk pievienoties tai, un likvidētu visas barjeras, kas ierobežo darbaspēka brīvu pārvietošanos, norādīts pētījumā.
"Jaunās dalībvalstis pēc pievienošanās ES noteikti pārdzīvo kaut ko līdzīgu diennakts ritma sajukumam pēc vairāku laika joslu šķērsošanas reaktīvajā lidmašīnā, kuram raksturīgs kapacitātes trūkums nostāju formulēšanā vai to efektīvā veicināšanā," konstatēts pētījumā.
Kā portālu "Delfi" informēja "Providus" pētniece Dace Akule, pirmos piecus gadus kopš iestāšanās ES arī Latvijai neizdodas savas intereses laicīgi formulēt un aizstāvēt, tāpēc vairākumā gadījumu tā ES politiku pieņem, nevis aktīvi veido.
Redzamākie Latvijas darbības rezultāti bijuši enerģētikas jomā, kur Latvija ir panākusi augstākas emisiju kvotas, kā arī īpašas darba grupas izveidi, kas analizē nepieciešamību radīt starpsavienojumu starp Baltijas un Skandināvijas elektrības tirgiem, lai izbeigtu Baltijas valstu tirgu izolētību.
Savukārt pagaidām neizmantots potenciāls veidot ES politiku ir lauksaimniecības, ES budžeta, kā arī tieslietu un iekšlietu jautājumos, kur Latvijai ir specifiskas intereses un pieredze kā vienai no trūcīgākajām ES valstīm, kura sargā ES ārējo robežu un saņem zemākos tiešos maksājumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
