Pētījums tika veikts, lai novērtētu klimata izmaiņu ietekmi uz Eiropas zemes izmantojumu un sociālekonomiskajiem faktoriem 21.gadsimtā.
No visiem četriem Eiropas reģioniem kontinenta centrālā daļa izrādījusies visjutīgākā pret globāla mēroga izmaiņām, kas varētu parādīties šī gadsimta laikā.
Klimata izmaiņu ietekme šajā reģionā visvairāk saistās ar augstāku gaisa temperatūru un samazinātu lietus daudzumu.
"Ja palielinās sausums, palielinās arī mežu ugunsgrēku risks un mazinās augsnes izmantošanas iespējas. Samazināsies arī ūdens daudzums uz vienu cilvēku šajā reģionā dzīvojošiem," sacīja pētījuma autore Dagmāra Šrētere no Hārvarda universitātes.
Skarti tiks arī kalnu reģioni, jo mainīsies sniega daudzums, kā arī būs vērojama izmaiņas upju notecē.
"Ziemā nokrišņi būs vairāk lietus, nevis sniega veidā. Mainīsies viss plūdu režīms, un pavasarī un ziemā būs pastiprināts plūdu risks," BBC sacīja Šrētere. "Savukārt vasarā būs mazāk ūdens, jo vairs nebūs ūdens, kas glabājās sniega kārtā."
Šādas izmaiņas būtiski ietekmēs gan slēpošanas industriju, gan hidroelektrostaciju darbību, sacīja Šrētere.
Pētījums gan norāda arī uz dažām pozitīvām izmaiņām. Piemēram, mežu platību palielināšanos, jo samazināsies lauksaimniecībā izmantojamās zemes apjomi.
Lauksaimnieki Eiropas ziemeļos varētu sākt audzēt šķirnes, ko parasti audzē vidienē.
Meži absorbē siltumnīcas gāzu radīto oglekļa dioksīdu atmosfērā. Tomēr gadsimta otrajā pusē pieaugošā gaisa temperatūra klimata izmaiņu dēļ līdzsvaros šo pozitīvo efektu.
"Līdz gadsimta vidum, iespējams, būs tik silts, ka augsne nevis absorbēs oglekļa dioksīdu, bet izdalīs to, kļūstot par papildu avotu siltumnīcas efekta radītajām gāzēm," paskaidroja Šrētere.
Hārvarda pētniece saka, ka citas pasaules daļas klimata izmaiņu un citu globālo notikumu rezultātā cietīs daudz vairāk nekā Eiropa.
"Ja jūs dzīvojat Eiropā, jums ir paveicies, bet varbūt ne tik ļoti, kā es biju domājusi pirms šī pētījuma. Es biju pārsteigta par dažām ļoti negatīvām klimata izmaiņu radītajām ietekmēm," sacīja Šrētere.
Pētnieki secina, ka nepieciešams iesaistīties arī politiskā līmenī, ja Eiropas valstis plāno attīstīt efektīvu stratēģiju cīņā ar klimata izmaiņām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
