Jaunākā "Transparency International" pētījuma dati liecina, ka Krievijas un Ķīnas uzņēmumiem piemīt kukuļdošanas tendence, slēdzot darījumus ārzemēs, otrdien vēsta aģentūra "Reuters".
"Kukuļdevēju indekss 2008" balstās uz 2742 intervijām ar uzņēmumu vadītājiem visā pasaulē. Kukuļdošanas skalā 22 pasaules ekonomiski ietekmīgākajām valstīm piešķirti no 0 līdz 10 punktiem. Jo vairāk punktu, jo mazāka varbūtība, ka uzņēmumi iesaistīties kukuļdošanā.

Krievija, kuras prezidents Dmitrijs Medvedevs paziņojis, ka korupcija ir viens no lielākajiem izaicinājumiem valstī, ierindojās skalas lejasdaļā ar 5,9 punktiem. Tai seko Ķīna ar 6,5 punktiem un Meksikā ar 6,6 punktiem. Indija ar 6,8 punktiem ierindojās ceturtajā vietā.

Par visgodīgākajām valstīm atzītas Beļģija un Kanāda, kuras novērtētas ar 8,8 punktiem. Tām seko Nīderlande un Šveice.

"Pētījuma dati liecina, ka uzņēmumi lielākajās eksportētājvalstīs joprojām izmanto kukuļdošanu, lai sekmētu biznesa darījumus ārzemēs, par spīti apziņai, ka tas var negatīvi ietekmēt korporāciju reputāciju," sacīja kāda "Transparency International" pārstāve.

Pēdējo reizi organizācija kukuļdevēju indeksu publicējusi 2006.gadā. Toreiz zemāko novērtējumu izpelnījusies Indija, taču uzreiz aiz viņas lielāko kukuļdevēju skalā ierindojās Ķīnas un Krievijas uzņēmēji. Vislabākie rādītāji pirms diviem gadiem bija Šveicei, Zviedrijai un Austrālijai.

Tiek uzskatīts, ka korupcija Krievijā sasniegusi augstāko līmeni astoņu gadu laikā, bet Medvedeva augustā izsludinātais korupcijas apkarošanas plāns izrādījies neefektīvs. Ar korupcijas problēmu mēģina cīnīties arī Ķīna, kura kukuļdevējus mēģina iznīdēt pat ar nāvessoda draudiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!