"Valodas piedzīvo globālu izmiršanas krīzi, kas ievērojami pārsniedz sugu izmiršanas tempu," "National Geographic" pavēstīja filoloģijas profesors Deivids Harisons.
Pēc viņa teiktā, sagaidāms, ka līdz gadsimta beigām izzudīs puse no pasaules 7000 valodu.
Viņš sacīja, ka pamatiedzīvotājiem ir ļoti dziļas zināšanas par savu vidi, kuras izzūd līdz ar valodas izmiršanu.
"Vairums mūsu zināšanu par sugām un ekosistēmām nav nekur pierakstītas, tās ir tikai cilvēku galvās," norādīja Harisons. "Mūsu acu priekšā notiek cilvēces zināšanu bāzes noārdīšanās."
Zinātnieku komanda šogad apmeklēja Austrāliju, lai pētītu aborigēnu valodas, kas ir vienas no visapdraudētākajām.
"Austrālija ir apbrīnojama, jo cilvēki tur mīt 50 000 gadu un viņi ir nepārrauta saikne ar pagātni, kā tas nav nekur citur pasaulē," sacīja Harisons. "Jūs varat reāli saskatīt cilvēces aizvēsturi, mitoloģiskos ticējumus un sistēmas, kuras viņi radījuši un nodevuši mutvārdos bez absolūti jebkādas rakstības."
Kā norāda zinātnieki, visi pieci identificētie karstie punkti ir teritorijas, kuras tikušas veiksmīgi kolonizētas un kur tādas valodas kā spāņu un angļu apdraud iezemiešu valodas.
Harisons pastāstīja, ka viņus uzmundrinājusi Austrālijā pieredzēta aina, kad kāda astoņdesmitgadīga sieviete, kura ir viena no trim atlikušajiem javuru valodā runājošajiem cilvēkiem, nodevusi savas zināšanas skolēniem.
Viņš sacīja, ka informācijas apmaiņa starp paaudzēm ir vienīgais veids, kā valodas var izdzīvot. "Bērni bija izvēlējušies iet šo ceļu, neviens viņus nepiespieda. Kad mēs viņiem vaicājām, kāpēc viņi to mācās, viņi sacīja: "Šī ir mirstoša valoda, mums tā ir jāmācās"," pavēstīja Harisons.